 |
Cenu kāpums joprojām ir viena no galvenajām tēmām Latvijas iedzīvotājiem. Pat ja inflācija vairs nepieaug tik strauji kā pirms dažiem gadiem, ikdienas izdevumi joprojām ir ievērojami augstāki nekā iepriekš. Pārtika, komunālie maksājumi, transports, medicīnas pakalpojumi un citi obligātie izdevumi aizņem arvien lielāku daļu no ģimenes budžeta.
2026. gada aprīlī patēriņa cenas Latvijā bija par 24,4% augstākas nekā 2022. gada aprīlī. Tas nozīmē, ka preces un pakalpojumi, kas pirms četriem gadiem maksāja 100 eiro, šobrīd vidēji izmaksā jau aptuveni 124 eiro.
Ja raugās uz ilgāku periodu, atšķirība ir vēl jūtamāka: desmit gadu laikā kopējais cenu pieaugums Latvijā sasniedzis aptuveni 56%. Tāpēc nauda, kas netika ieguldīta un vienkārši glabājās kontā vai mājās, šajā laikā ir ievērojami zaudējusi savu pirktspēju.
Kas sadārdzinājies visvairāk
Visvairāk iedzīvotāji izjutuši cenu kāpumu pamatizdevumos. Latvijā ievērojami sadārdzinājušies komunālie pakalpojumi, enerģija, mājoklis, transports, pārtika, restorāni un kafejnīcas. Starp kategorijām ar lielu cenu pieaugumu ir arī zobārstniecības pakalpojumi, ambulatorā medicīniskā aprūpe un kravu pārvadājumi.
Šāds kāpums ir īpaši jūtams, jo runa nav par retiem pirkumiem, bet par regulāriem izdevumiem. Komunālie maksājumi, pārtika, transports un medicīnas pakalpojumi ir lietas, no kurām lielākā daļa cilvēku nevar atteikties. Tāpēc pat mērens cenu pieaugums šajās kategorijās ātri ietekmē kopējo dzīves līmeni.
Vienlaikus inflācijas palēnināšanās nenozīmē, ka cenas atgriežas iepriekšējā līmenī. Tas tikai nozīmē, ka tās aug lēnāk. Patērētājam tā ir būtiska atšķirība: ja inflācija samazinās, bet alga nav pieaugusi pietiekami strauji, pirktspēja joprojām paliek zem spiediena.
Kāpēc cenas pieaug
Inflāciju ietekmē vairāki faktori vienlaikus. Viens no galvenajiem ir energoresursu cena. Kad sadārdzinās gāze, elektrība vai degviela, tas ietekmē gandrīz visas nozares: no ražošanas un pārvadājumiem līdz apkurei un cenām veikalos.
Otrs būtisks faktors ir ģeopolitiskā situācija. Konflikti, sankcijas, nestabilitāte tirgos un izmaiņas tirdzniecības ķēdēs var palielināt uzņēmumu izmaksas. Rezultātā daļa šo izmaksu tiek pārnesta uz pircējiem.
Cenas ietekmē arī laikapstākļi, ražas apjoms, izejvielu cenas, nodokļu, tarifu un algu izmaiņas. Piemēram, ja uzņēmumiem pieaug izdevumi par darba samaksu, īri, loģistiku vai enerģiju, tas pakāpeniski atspoguļojas gala cenā precēm un pakalpojumiem.
Kas ar inflāciju notiek pašlaik
Pēc ekonomistu prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt ap 3,7%, bet nākamgad - aptuveni 3,5%. Tas ir ievērojami mazāk nekā straujā cenu lēciena periodā, tomēr joprojām virs 2% līmeņa, kas parasti tiek uzskatīts par stabilas ekonomikas orientieri.
Aprīlī gada inflācija Latvijā bija 2,9%. Galvenie cenu kāpuma faktori joprojām bija transports, mājoklis, komunālie pakalpojumi, restorāni un viesnīcas. Tajā pašā laikā pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tika fiksēts neliels cenu kritums - par 0,3%. Pēc būtiskā pārtikas cenu kāpuma iepriekšējos gados tas patērētājiem bija neliels atvieglojums.
Tomēr par pilnīgu atgriešanos pie stabilitātes pagaidām runāt ir pāragri. Daudzās kategorijās cenas jau ir nostiprinājušās augstākā līmenī, bet jauni ārējie riski var atkal paātrināt cenu kāpumu.
Inflācija nav tikai Latvijas problēma
Cenu kāpums joprojām ir aktuāls arī citās valstīs. ASV, Lielbritānijā un eirozonā inflācija arī saglabājas virs vēlamā līmeņa. Pasaules ekonomiku turpina ietekmēt degvielas un enerģijas cenas, militārie konflikti, tirdzniecības ierobežojumi, situācija darba tirgū un globālās piegādes ķēdes.
Latvijai tas ir svarīgi, jo valsts ir atkarīga no daudzu preču, izejvielu un energoresursu importa. Ja cenas pieaug starptautiskajos tirgos, tas neizbēgami ietekmē arī vietējos patērētājus.
Inflācija Latvijā ir palēninājusies, taču tas nenozīmē atgriešanos pie iepriekšējām cenām. Izdevumi par pārtiku, komunālajiem pakalpojumiem, transportu un medicīnu joprojām ir ievērojami augstāki nekā pirms dažiem gadiem.
Iedzīvotājiem inflācija nav tikai statistika, bet ikdienas tēriņi, kas tieši ietekmē ģimenes budžetu. Tuvākajā laikā cenas, visticamāk, pieaugs lēnāk, tomēr jauna sadārdzinājuma risks joprojām saglabājas.