 |
Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās kļūst par vienu no nopietnākajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikai. Eksperti norāda, ka darba tirgus jau ir sarucis par 140 900 darba ņēmēju, un darbaspēka trūkums tuvākajos gados var būtiski ierobežot valsts izaugsmes iespējas.
Balstoties uz "Grant Thornton Baltic" veikto nozares apskatu, Logins norāda, ka darba tirgus Latvijā ir sarucis par 15% jeb par 140 900 darba ņēmēju kopš 2008. gada, kad Latviju skāra ekonomikas krīze. Latvija zaudējusi 92 900 darba ņēmējus privātajā sektorā, savukārt sabiedriskajā sektorā darba ņēmēju skaits samazinājies par 54 000 cilvēku.
Gandrīz puse no visa darba ņēmēju skaita samazinājuma kopš 2008. gada ir notikusi tieši pēdējo sešu gadu laikā. Lai gan kopējais darba ņēmēju skaits pakāpeniski pieauga līdz 2019. gadam, kad sasniedza 880 600 cilvēku, kopš tā laika tas ir samazinājies vēl par gandrīz 64 000 un 2025. gadā veido 816 600 darba ņēmēju.
Logins uzsver, ka gandrīz 141 000 darba ņēmēju samazinājums Latvijai gandrīz 20 gadu laikā ir daudz, kas arī skaidro darbaspēka trūkuma radītās problēmas valsts ekonomikai, kā arī ierobežo valsts izaugsmes potenciālu. Sākotnēji galvenais iemesls bija 2008.-2009. gada ekonomiskās krīzes izraisītā emigrācija, tomēr dati rāda, ka darba tirgus sarukums nav apstājies arī pēc ekonomikas atkopšanās. Kopš 2019. gada darba ņēmēju skaits samazinājies vēl par gandrīz 64 000 cilvēku.
"Tas liecina, ka Latvija arvien vairāk saskaras ar strukturālām demogrāfiskām problēmām. Darba tirgū ienāk mazāk jauniešu, nekā to pamet pensionēšanās vecumu sasniegušie iedzīvotāji, savukārt ilgstoši zemie dzimstības rādītāji un pastāvīgā emigrācija samazina pieejamā darbaspēka apjomu," skaidro Logins.
Viņaprāt, Latvija no cikliskas problēmas jeb finanšu krīzes sekām ir pārgājusi uz strukturālu problēmu - darbspējīgo iedzīvotāju trūkumu. Logina vērtējumā tas būs galvenais Latvijas ekonomikas izaugsmes ierobežojums nākamajos 10-15 gados, un arvien būtiskāka kļūs tādu jautājumu kā demogrāfija, remigrācija vai mērķtiecīga kvalificētu darbinieku imigrācija risināšana.
Logins norāda, ka vislielākā ietekme uz valsts ekonomikas attīstību ir darba ņēmēju skaita samazinājumam privātajā sektorā, kur kopš 2008. gada strādājošo skaits sarucis par gandrīz 93 000 cilvēku. Logins uzsver, ka privātais sektors rada lielāko daļu eksporta, investīciju un nodokļu ieņēmumu, no kuriem tiek finansēti valsts pakalpojumi.
Pēc "Grant Thornton Baltic" vērtējuma darbaspēka pieejamība nākamajā desmitgadē kļūs par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomikas konkurētspējas jautājumiem. Ja saglabāsies pašreizējās demogrāfiskās tendences, darba tirgū pieaugs konkurence par kvalificētiem speciālistiem, savukārt uzņēmumiem arvien biežāk nāksies meklēt risinājumus produktivitātes celšanai un tehnoloģiju izmantošanai.
Darbinieku trūkums Latvijā pakāpeniski kļūst par jauno normu, uzskata Logins. Pēc viņa skaidrotā, darba tirgus sarukums par gandrīz 15% kopš 2008. gada norāda uz strukturālām izmaiņām un nozīmē, ka konkurence par darbiniekiem saglabāsies augsta, savukārt darba samaksa turpinās pieaugt pat salīdzinoši lēnas ekonomikas izaugsmes apstākļos, jo pieejamo darbinieku skaits nespēj sekot darba devēju pieprasījumam.
Darbinieku trūkuma apstākļos uzņēmumu izaugsme arvien vairāk būs atkarīga nevis no spējas pieņemt darbā jaunus cilvēkus, bet gan no produktivitātes pieauguma, norāda Logins. Ja iepriekš uzņēmumi izaugsmi varēja nodrošināt, palielinot darbinieku skaitu, tad nākotnē automatizācija, digitalizācija, mākslīgais intelekts un procesu efektivizācija kļūs par galvenajiem instrumentiem, kas ļaus uzņēmumiem augt ierobežota darbaspēka apstākļos.
"Grant Thornton Baltic" finanšu un analītikas eksperti regulāri veic nozares un tēmu apskatus par aktuālajām izmaiņām Latvijas ekonomikā un uzņēmējdarbības vidē.