 |
Situācija ar bērnu zobu veselību Latvijā joprojām ir satraucoša. Ja pasaulē vidēji kariess tiek konstatēts aptuveni katram otrajam bērnam, tad Latvijā problēmas ar zobiem tiek fiksētas gandrīz visiem bērniem. Par to raidījumā “Rīta Panorāma” stāstīja Ilze Maldupa, Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobārstniecības katedras vadošā pētniece.
Vēl pirms 15-20 gadiem bērnu zobu slimību profilakse Latvijā bija sistēmas sastāvdaļa. Skolēnus organizēti, pa klasēm, veda pie zobārstiem. Pārbaudes notika regulāri, problēmas tika atklātas agrīni, un ārstēšana parasti tika uzsākta nekavējoties. Tā nebija ideāla, taču funkcionējoša sistēma un bērns no tās “neizkrita”.
Bet kā ir tagad? Formāli valsts joprojām garantē bērniem bezmaksas zobārstniecību. Taču praksē piekļuve tai kļūst arvien ierobežotāka. Vairākos reģionos, īpaši Latgalē, pierakstīties pie bērnu zobārsta ir gandrīz neiespējami.
Saskaņā ar Nacionālais veselības dienests datiem, šobrīd valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus Latvijā nodrošina 268 ārsti. Visvairāk - Rīgas reģionā (87), vismazāk – Latgalē (30). Zemgalē tādu ir 56, bet Vidzemē – 49. Rezultātā rindas stiepjas mēnešiem, un daļa klīniku vispār nepieņem jaunus pacientus valsts programmas ietvaros.
Skolu zobārstniecības pārbaudes sistēma faktiski ir izzudusi. Atbildība pilnībā pārlikta uz vecākiem, tieši viņiem jānodrošina pieraksts, jāved bērns pie ārsta un jākontrolē ārstēšana. Taču speciālistu trūkuma apstākļos tas pārvēršas par īstu izaicinājumu.
Rezultāts ir prognozējams. Pēc RSU Stomatoloģijas institūta pētījuma datiem, gandrīz 72% divpadsmitgadīgo bērnu konstatēts vismaz viens dziļš kariess pastāvīgajos zobos. Ārsti norāda, ka arvien biežāk bērni nonāk pie speciālista nevis profilaksei, bet jau ar ielaistiem gadījumiem – sāpēm, iekaisumiem un bojātiem zobiem.
Vienlaikus aug maksas zobārstniecības tirgus. Tur pie speciālista var tikt ātrāk, dažkārt dažu dienu laikā. Taču cena ir no 60 līdz 120 eiro par viena zoba ārstēšanu, bet sarežģītākos gadījumos – pat vairāki simti eiro. Daudzām ģimenēm tas kļūst par nopietnu finansiālu slogu.
Faktiski Latvija ir pārgājusi no modeļa “profilakse visiem” uz modeli “ārstējas tas, kurš tiek klāt”. Un tieši bērni šajā sistēmā kļuvuši par visneaizsargātāko grupu. Kamēr valsts diskutē par reformām, problēma turpina pieaugt…