 |
Katoļu Lieldienas tiek uzskatītas par galvenajiem svētkiem kristietībā - šajā dienā ticīgie piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos, kas simbolizē dzīvības uzvaru pār nāvi un cerību uz atjaunošanos.
Interesanti, ka Lieldienu datums katru gadu mainās. Tas tiek aprēķināts pēc īpašas sistēmas: svētkus svin pirmajā svētdienā pēc pilnmēness, kas seko pavasara ekvinokcijai.
Taču ne mazāk svarīga ir nedēļa pirms Lieldienām - tā sauktā Klusā nedēļa. Tas ir laiks, kad tiek pieminētas Jēzus Kristus pēdējās dzīves dienas, viņa ciešanas un krustā sišana.
Viss sākas ar Pūpolsvētdienu (vai Palmu svētdienu) - dienu, kad tiek pieminēta Jēzus ierašanās Jeruzalemē.
Pēc tam seko “lielās” nedēļas dienas.
Lielā pirmdiena un otrdiena paiet mierīgākā noskaņā - tas ir pārdomu un sagatavošanās laiks. Lielā trešdiena ir saistīta ar Jūdas nodevību - kā atgādinājums par to, cik viegli cilvēks var kļūdīties.
Īpaša nozīme ir Lielajai ceturtdienai - dienai, kad notika Pēdējais vakarēdiens, kad Kristus dalīja pēdējo maltīti ar saviem mācekļiem.
Visstingrākā diena tiek uzskatīta par Lielo piektdienu - Kristus krustā sišanas dienu. Katoļu tradīcijā tas ir klusuma, gavēņa un pārdomu laiks.
Pēc tam nāk Lielā sestdiena - gaidīšanas diena. Šķiet, ka viss uz brīdi apstājas pirms paša galvenā notikuma - Lieldienām.
Interesanti, ka arī mūsdienās šī nedēļa ir svarīga ne tikai ticīgajiem. Daudzi to uztver kā iespēju nedaudz palēnināt dzīves tempu, atrauties no ikdienas steigas un pavadīt laiku mierīgāk.
Kopumā katoļu Lieldienas nav tikai reliģiski svētki, bet arī laiks, kad cilvēki cenšas sajust atjaunošanos, viena dzīves posma noslēgumu un jauna sākumu.