 |
Sniegs un sals šoziem daudziem dārzkopjiem devuši cerību, ka daba beidzot pati tiks galā ar Spānijas kailgliemežiem. Taču ekspertu teiktais optimismu mazina – izrādās, šī suga ir daudz labāk pielāgojusies ziemošanai, nekā mēdzam domāt, vēsta “lrytas.lt”.
Dārzkopības eksperts uzsver – bieza sniega kārta gliemežus nevis nogalina, bet tieši pasargā no sala.
Speciālisti skaidro, ka gliemežu olām bīstams nav pats aukstums, bet gan ļoti specifisku apstākļu kombinācija. Zem 10–40 centimetru biezas sniega segas augsnes temperatūra bieži saglabājas ap 0 °C. Šādi apstākļi kļūst par ideālām “ziemošanas mājām” gan olām, gan jaunajiem gliemežiem. Tāpēc cilvēku secinājums, ka pie –15…–20 °C viss noteikti izsals, bieži vien ir maldīgs.
Gliemeži pārziemo zāles kušķos, komposta kaudzēs, zem lapām un pie ēku pamatiem – vietās, kur sals nespēj viegli piekļūt. Lai populācija patiešām būtiski samazinātos, būtu vajadzīgs ilgstošs kailsals bez sniega segas, un šādi periodi mūsu reģionā ir ļoti reti. To uzsver ne tikai Baltijas valstu speciālisti, bet arī Lielbritānijas dārzkopības portāli, kā arī invazīvo sugu pētnieki Norvēģijā un Igaunijā.
Citiem vārdiem – ar dabu vien nepietiks, lai gliemežus izskaustu.
Starptautiskajās datubāzēs Spānijas arions (Arion vulgaris) jau sen ierindots starp agresīvākajām invazīvajām sugām Eiropā. Dažu desmitgažu laikā tas izplatījies lielā daļā Centrālās, Ziemeļu un Austrumeiropas, un klimata modeļi rāda, ka nākotnē tas var virzīties vēl tālāk uz ziemeļiem.
Igaunijas pētnieku novērojumi apstiprina – pēc sniegotām, pat aukstām ziemām gliemežu bieži ir vēl vairāk, jo sniega sega tos pasargā. Tāpēc būtiskākais jautājums ir – ko darīt pavasarī?
Eksperti iesaka rīkoties agri – tiklīdz sniegs nokusis, pārbaudīt dārzu un komposta vietas, likvidēt lapu kaudzes un citas slēptuves. Ļoti svarīgi ir savākt pirmos parādījušos gliemežus, jo tie nosaka vasaras populācijas apjomu. Tas ir darbietilpīgi, taču viena no efektīvākajām metodēm joprojām ir vākšana ar rokām no rītiem un vakaros, pēc tam gliemežus iznīcinot, piemēram, ar karstu ūdeni vai aprokot.
Papildus var veidot barjeras un slazdus – izmantot pelnus, sasmalcinātas olu čaumalas vai alus slazdus. Tās ir sen zināmas, bet joprojām plaši lietotas metodes.
Noder arī dabiskie ienaidnieki – eži, vardes, putni un pīles. Dārzā tiem var veidot piemērotas dzīvotnes, tā palīdzot ierobežot gliemežu skaitu dabiskā ceļā.
Attiecībā uz ķīmiskajiem līdzekļiem eksperti aicina būt piesardzīgiem. Tie var būt efektīvi, taču vienlaikus kaitē arī citām, dārzam noderīgām sugām. Tāpēc ieteicams lietot pēc iespējas mazāk granulu un izvairīties no nekontrolētas izkliedes.