 |
Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem tam, ka pārtikas produktiem atkal kāps cenas, neskatoties uz to, ka lielākā daļa produktu,veikala plauktos, kļuva par maz piejamām delikatesēm.
Cenas Latvijas produktu veiklaos tiešām ir kļuvušas daudz lielākas, un daudziem iedzīvotājiem ir jāatsakās no jau sen pierastajiem produktiem. Jau sen daudzi nevar atļauties nopirkt sev kafiju, vai katru dienu ēst gaļu vai zivi.
Diemžēl ekspertu viedoklis un rudens-ziemas sezonu ir negatīvs, ar nodomu “Jo tālāk, jo sliktāk”. Ir daži iemesli.
Tas ir salnu, stipru lietavu un plūdu radītais efekts uz lauksaimniecības kultūrām, kas novedis pie ārkārtas situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā. Daudzās Latvijas saimniecībās raža vai nu gājusi bojā, vai arī kļuvusi nederīga pārstrādei. Zemnieku zaudējumi tiek mērīti simtos miljonu eiro, un tas (kopā ar nepietiekamu graudu, dārzeņu un augļu daudzumu) automātiski atspoguļosies vietējās produkcijas cenās, skarot visu — kartupeļus, burkānus, bietes, kāpostus un citus. Tajā skaitā arī maizi. It īpaši rudzu maizi, kurai, pēc maiznieku prognozēm, normālas miltu kvalitātes nemaz nebūs.
Vietējais gaļas piedāvājums noteikti kļūs dārgāks. Cūkgaļa – afrīkāniskās cūku mēra uzliesmojuma dēļ (pavisam nesen Baltic Pork fermā Lauberu novadā tika likvidēti vairāk nekā 23 tūkstoši dzīvnieku), kas jau ietekmējis Latvijas cūkgaļas piegādes valsts iepirkumiem un skolu ēdināšanai (kopš gada sākuma saimniecībās reģistrēti astoņi AČM perēkļi ar kopējo cūku skaitu vairāk nekā 28 000). Liellopu gaļa – barības trūkuma, ražošanas izmaksu pieauguma un piespiedu dzīvnieku skaita samazināšanas dēļ. Tas ir slikts jaunums, jo kopā ar izejvielu cenu pieaugumu palielināsies arī šķiņķa un desu produktu cenas. Vietējās gaļas trūkumu ražotāji centīsies aizvietot ar importēto, taču pieredze rāda, ka pieprasījuma pieaugums automātiski palielina arī gaļas cenu.
Ar zivju cenām arī situācija nebūs rožaina. Eiropas Komisijas priekšlikumi Baltijas jūrā 2026. gadam paredz būtisku nozvejas apjomu samazinājumu lielākajai daļai galveno sugu, lai atjaunotu zivju resursus un uzlabotu vidi.
Saskaņā ar publiskoto dokumentu, Rīgas jūras līcī plānots samazināt siļķu nozveju par 17%, plašņu – par 3%, lasu – par 27%. Taču tas vēl nav viss. Tālāk piedāvāts samazināt mencu nozvejas kvotu Rietumbaltijas jūrā par 84%, Austrumbaltijas jūrā – par 63%, bet neizbēgamās blakus nozvejas siļķēm kvotu Rietumbaltijas jūrā – par 50%. Šāds kvotu samazinājums draud mūsu zvejniekiem ar milzīgiem zaudējumiem, bet Latvijas pircējiem — būtisku cenu pieaugumu gan zivīm (jebkurām), gan konserviem.