 |
Netālu no Saulkrastiem aculiecinieki pamanījuši milzīgu ūdensstabu. Fotogrāfiju ar virpuļojošo stabu virs jūras publicējis meteorologs Toms Bricis.
Skats ir patiešām iespaidīgs – rodas sajūta, ka stabs sūc ūdeni no jūras un pārnes to tieši mākoņos. Un, ja ticēt uzziņu literatūrai, tad ūdensstabs ir piltuves formas gaisa un ūdens virpulis, kas veidojas virs lielas ūdenstilpnes un vienmēr ir savienots ar gubu mākoni.
Faktiski tas ir tāds kā tornādo, kas "aizrausies" no sauszemes uz jūru. Tomēr atšķirībā no sauszemes tornādo, ūdensstabs – lai cik iespaidīgs tas arī izskatītos – ir daudz vājāks un mazāk stabils. Tā dzīves ilgums ir īss – ne vairāk kā pusstunda, izmēri – mazāki (no 5 līdz 200 metriem), rotācijas ātrums – divreiz vai trīsreiz mazāks nekā tornādo uz sauszemes, un tas ne vienmēr ir saistīts ar stipru vēju. Un, protams, tas nepārnes ūdeni no jūras uz debesīm – tam vienkārši nepietiek spēka.
Lai gan šāds virpulis laivu debesīs neaiznesīs, labāk tajā tomēr nenonākt.
Visbiežāk ūdensstabi rodas tropu platuma grādos, taču tos mēdz novērot arī mērenajā klimatā – piemēram, Rietumeiropas piekrastē, Britu salās un dažos Vidusjūras reģionos. Ļoti bieži ūdens virpuļi tiek novēroti arī pie Melnās jūras krastiem.
Starp citu, ūdensstabi var veidoties ne tikai virs jūras, bet arī virs ezeriem un pat upēm, ja tās ir pietiekami platas. Piemēram, iespaidīgs ūdensstabs tika novērots 2010. gadā virs Volgas. Savukārt virs Daugavas nekas tamlīdzīgs pagaidām nav fiksēts.