 |
Meteņi, saukti arī par Meteņdienu, ir latviešu gadskārtu svētki, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Tie iezīmē ziemas noslēguma un pavasara tuvošanās laiku, atrodoties starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem. Tāpēc Meteņus mēdz dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.
“Starp Ziemassvētkiem un Lielo dienu svinam Meteņus, kad ziemai laiks atkāpties un mēs sākam gaidīt pavasari. Meteņos modinām sevī dzīvības spēku un palīdzam mosties dabai,” stāsta Ieva Kušķe, sievu folkloras kopas “Vilcenes” vadītāja.
Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos: Vēja Diena, Aizgaviens, Pīrāgi, Vastlāvis, Lastvāgs, Skulduru vakars, Budēļi, Ķekatu vakars, Kurcumi, Miezmežu diena un Kūļu vakars.
“Svētki, kas “pamodina”, “uzbudina”, sagatavo sievišķo jaunam auglības ciklam. Vizinās no kalna un sauc: “Manam tēvam gari lini!”, uz ko citi atbild, ka viņu tēvam vēl garāki, ar zelta pogu galiņā,” stāsta “Saules-Mēness” kalendāra autore un folkloriste Aīda Rancāne.
Vēl folkloriste A. Rancāne atklāj, ka Meteņos sacenšas ar lielīšanos, dedzina salmu kūļus, maskojas budēļos, ķekatās, meteņos.
“Vāra zideni – cūkas ausi ar miežu putru un pupām, cep maizi. Beidzas vakarēšana un beidz vērpt,” pastāsta A. Rancāne.
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas.
Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā.
Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, — tiek sadedzināta un projām raidīta ziema.
Ticējumi
- Lai govīm būtu garš piens, bērniem jātin dzija.
- Lai vasarā ganībās govis neaizklīstu, mazie gani pirms saullēkta ar atslēgu bunti jāapskrien lopu kūtij apkārt.
- Meteņos bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie dienās būtu lieli rakstītāji.
- Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi, nesapūtu.
- Meteņa dienā slinkajām meitām jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos, bet ja kāda meita tomēr nesavērp linus, tad Laima esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.
- Meteņos nedrīkst šūt, citādi pirkstos būs augoņi.
- Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
- Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties, tad būs laba raža.
- Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju, tad vasarā govis nebizo.
- Kāds laiks Vastlāvī, tāds tāds būs arī Lieldienās.
- Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs – būs labs gads, ja vecāks – tad slikts.
- Ja Metenī vējains laiks – būs auksts pavasaris.
- Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem – vasarā būs daudz sēņu un ogu.
- Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.
- Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu, Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
- Ja Vastlāvī sauss laiks, būs ražīgs gads.
- Ja Vastlāvī snieg vai līst, būs bagāts ogu gads.