 |
Es, Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta deputāts, kopā ar sociālistu un demokrātu grupu aicinu jūs piedalīties eseju un video konkursā par tēmu „Ko es vēlos mainīt Eiropā, Latvijā un savā pilsētā.” Iesūtiet savus darbus jebkurā valodā, tostarp, protams, arī krievu valodā, rakstiskā formātā (līdz divām A4 lapām) vai kā video, kura garums nepārsniedz 3 minūtes. Visi darbi bez jebkādām korekcijām vai cenzūras tiks publicēti sociālajos tīklos un medijos. Labāko darbu autori bez maksas dosies uz Briseli.
Darbus var iesūtīt līdz 15. februārim uz e-pastu: nils.usakovs@europa.europarl.eu
Tikmēr publicējam vienu no finālistu darbiem.
Glābt ES
Vadims Pavlovs
Īsumā par sevi – uzņēmējs, 43 gadi. Pieredze ražošanas un IT sektorā. Pārcēlos no Uzbekistānas uz Latviju 2003. gadā. Izgāju naturalizācijas procedūru, kopš 2020. gada esmu Latvijas pilsonis.
Kā vienu no tēmām jūs piedāvājāt – „Kā attīstīt ekonomiku? Ko Eiropai darīt, lai nezaudētu konkurenci ASV un Ķīnai?” Es uzskatu, ka jautājums jāformulē citādi – „kā glābt ES?”
2024. gada septembrī bijušais Itālijas premjerministrs un bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi nāca klajā ar ziņojumu par Eiropas Savienības konkurētspējas nākotni. Viņš tajā brīdināja, ka bez steidzamiem un izlēmīgiem pasākumiem ES var saskarties ar „lēnu agoniju” un zaudēt savu labklājību, vidi un brīvību. Es tikai vēlos pievienot dažus punktus, kas šajā ziņojumā nav norādīti.
ES labklājības pamatā ir augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošana, zinātņietilpīgas rūpniecības nozares. Šodien novērojamā krīze ir saistīta ar trim galvenajiem iemesliem:
1. Lēto Krievijas energoresursu un izejvielu atteikums, kā rezultātā Eiropā ražoto preču peļņas marža ir samazinājusies: augsto tehnoloģiju nozarēs – līdz minimālajiem rādītājiem, bet zemo tehnoloģiju nozarēs – līdz nulles vai pat negatīviem rādītājiem. Kā ražotājs varu apgalvot – man ir lētāk iegādāties preci Ķīnā un importēt to pārdošanai šeit, nekā ražot to pašu preci Latvijā. Šī situācija izveidojās 2022. gada vasarā pēc vairākkārtēja gāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma un joprojām nav mainījusies.
2. Investīciju kapitāla aizplūšana no ES uz ASV pēc kara sākuma Ukrainā. Eiropa zaudē 300 miljardus (!) eiro saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas teikto.
3. Spēcīgā sociālā politika, ar kuru ES līdz 2022. gadam tika galā, taču tagad tā velk ES lejup augstāk minēto faktoru dēļ, kā arī straujā iedzīvotāju novecošanās un zemā dzimstības līmeņa dēļ (minimālajam iedzīvotāju atjaunošanās līmenim jābūt 2,1 bērns uz sievieti, taču visās Eiropas valstīs tas ir zemāks. Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem ES – 1,36).
Risinājumi:
1. Enerģētiskā neatkarība
Pirmā problēma ilgtermiņā jārisina, attīstot un ieviešot kodolenerģētiku. Pašlaik kodolenerģija ir atslēga Eiropas enerģētiskajai neatkarībai un zemu oglekļa emisiju ekonomikai, vienlaikus saglabājot ES ekonomikas konkurētspēju. Šobrīd katra ES valsts pati izlemj, vai attīstīt kodolenerģētiku. Piemēram, Francija, Čehija un Ungārija aktīvi atbalsta jaunu AES būvniecību, savukārt Vācija, Austrija un Dānija pilnībā atteikušās no kodolenerģijas. Polija, kas nekad iepriekš nebija apsvērusi pāreju uz kodolenerģiju, 2026. gadā plāno uzsākt pirmās AES būvniecību, un pirmais reaktors varētu sākt darboties jau 2033. gadā.
Nepieciešams ES mēroga plāns AES tīkla izveidei un centralizētas investīcijas, jo šī enerģija tiks sadalīta visā ES. Valstīm, kas piekrīt AES būvniecībai savā teritorijā, jāsaņem noteiktas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm.
2. Ekonomiskā politika
- Neatkarīgas politikas veidošana no ASV, koncentrējoties uz ES interesēm un ekonomiskās sadarbības paplašināšanu ar Āziju, Āfriku un Latīņameriku.
- Vienotā kapitāla tirgus izveide, lai uzņēmumi varētu vieglāk piesaistīt finansējumu un ES tirgi kļūtu pievilcīgāki investoriem.
- IPO procedūras vienkāršošana Eiropas uzņēmumiem, lai piesaistītu kapitālu ES ietvaros.
3. Migrācijas un demogrāfijas izaicinājumi
- Nepieciešamas izmaiņas ES migrācijas politikā un sociālo pabalstu sistēmā:
- Apsvērt AAE un Dienvidkorejas migrācijas politikas pieredzi: piesaistīt uzturēšanās atļaujas darba devējam, pastiprināt imigrācijas kontroli un nodrošināt darba migrantu tiesības caur līgumiem.
- Ieviest Eiropas Zaļo karti (European Green Card) pēc ASV parauga, lai piesaistītu augsti kvalificētus speciālistus no ārpuses. Tā dotu tiesības uz dzīvi un darbu ES, pamatojoties uz izglītību, profesionālo pieredzi un valodas prasmēm.
- Izveidot vienotu digitālo platformu pieteikumiem un kartes statusa uzraudzībai.
Nodoklis par bezbērnību
Esošā sociālā politika bērnu dzimstības stimulēšanai ir sasniegusi savu maksimumu, tāpēc nepieciešami radikālāki pasākumi, piemēram, bezbērnības nodokļa ieviešana. Vēsturiski precedenti:
- PSRS (1941–1992): 6% nodoklis vīriešiem (20–50 g.) un sievietēm (20–45 g.) bez bērniem.
- Rumānija (1966–1989): līdz 10% ienākumu nodoklis cilvēkiem pēc 25 gadu vecuma.
Šādi pasākumi varētu kļūt par stratēģiju ES ilgtermiņa izdzīvošanai un ekonomiskajai stabilitātei.
Reklāmu apmaksā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu grupa.