 |
Es, Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta deputāts, kopā ar sociālistu un demokrātu grupu aicinu piedalīties eseju un video konkursā par tēmu "Ko es vēlos mainīt Eiropā, Latvijā un savā pilsētā".
Darbus var iesniegt jebkurā valodā, tostarp, protams, arī krievu, rakstiskā veidā (līdz divām A4 lapām) vai video formātā (līdz 3 minūtēm). Visi darbi bez jebkādām korekcijām vai cenzūras tiks publicēti sociālajos tīklos un medijos. Labāko darbu autori bez maksas dosies uz Briseli.
Darbus var iesūtīt līdz 15. februārim uz e-pastu nils.usakovs@europa.europarl.eu
Tikmēr publicējam vienu no finālistu darbiem.
Paliatīvās aprūpes paplašināšanas nepieciešamība Latvijā
Jeļena Mirnaja
Manā tuvākajā lokā (starp kolēģiem, paziņām, kaimiņiem un draugiem) arvien biežāk dzirdamas diagnozes, kas saistītas ar neārstējamām slimībām: onkoloģija, demence, multiplā skleroze. Tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk daļai no viņiem būs nepieciešama profesionāla paliatīvā aprūpe mājās vai stacionārā. Ja šīs slimības nav iespējams pilnībā izārstēt, tad ir būtiski paplašināt stacionāro nodaļu un mobilās ambulatorās brigādes, kas aprīkotas ar nepieciešamo aprīkojumu. Tas nodrošinātu pienācīgu atbalstu tiem, kam tas Latvijā ir vajadzīgs.
Pēdējo trīs gadu laikā neārstējamo slimību dēļ esmu zaudējusi divus tuviniekus. Pirmajā gadījumā cilvēkam bija iespēja līdz pēdējai dzīves dienai saņemt paliatīvo aprūpi stacionārā, taču mani pārsteidza nodaļas apstākļi: vienā palātā atradās pieci pacienti. Daži cerēja uz drīzu izrakstīšanu, bet bija arī tādi, kam cerību vairs nebija. Kondicionieris tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās, tāpēc apmeklētāji nesa saviem tuviniekiem ventilatorus, lai kaut nedaudz atvieglotu viņu stāvokli karstajā laikā. Otrajā gadījumā pacients tā arī nesagaidīja vietu paliatīvās aprūpes nodaļā un pēdējos dzīves mēnešus pavadīja parastā slimnīcas palātā. Tas radīja papildu slodzi medicīnas personālam, kuram papildus profesionālajai palīdzībai nācās nodrošināt arī sociālo aprūpi smagi slimajam pacientam. Turklāt tas emocionāli ietekmēja arī citus slimniekus, kuriem bija jāatrodas vienā palātā ar cilvēku, kurš aiziet no dzīves.
Pēdējā laikā paliatīvajai aprūpei Latvijā tiek pievērsta lielāka uzmanība, jo tā būtiski uzlabo neārstējamu pacientu un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti, palīdzot pārvarēt fiziskos, emocionālos un sociālos izaicinājumus. Latvijā pašlaik darbojas 7 specializētas paliatīvās aprūpes nodaļas, taču tās bieži vien ir pārpildītas un nespēj apmierināt visus pacientu pieprasījumus. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem pieprasījums pēc valsts finansētās paliatīvās aprūpes turpina pieaugt.
Saskaņā ar Valsts kontroles veikto revīziju paliatīvo aprūpi saņēmuši šāds pacientu skaits:
| Gads | Pacientu skaits |
| 2020 | 16 237 |
| 2021 | 12 870 |
| 2022 | 12 443 |
Pacientu skaita samazināšanās nenozīmē, ka samazinās pieprasījums pēc palīdzības. Tas drīzāk atspoguļo to, cik cilvēku faktiski ir saņēmuši aprūpi. Patiesais pieprasījums ir daudz lielāks un turpina pieaugt. Galvenie cēloņi, manuprāt, ir nepietiekams finansējums, kvalificētu speciālistu trūkums un ierobežots paliatīvās aprūpes nodaļu skaits, neraugoties uz to, ka no 2024. gada 1. janvār ieviestas mobilās komandas, kas sniedz paliatīvo palīdzību ambulatori.
Paliatīvās aprūpes nodaļu paplašināšanas nepieciešamība
Paliatīvās aprūpes nodaļu paplašināšana Latvijā ir kritiski svarīga vairāku iemeslu dēļ:
1. Pacientu dzīves kvalitātes uzlabošana. Neārstējamu pacientu gadījumā svarīgi ne tikai pagarināt dzīvi, bet arī saglabāt tās kvalitāti. Specializētās nodaļas palīdz mazināt sāpes un citus simptomus, nodrošinot cieņpilnus apstākļus dzīves pēdējā posmā.
2. Atbalsts ģimenēm. Pacientu radinieki bieži cieš no emocionāla un fiziska izsīkuma, jo aprūpe ir nepieciešama 24/7. Ne katra ģimene var atļauties atteikties no darba, lai pilnībā veltītu sevi tuvinieka aprūpei. Lielāks paliatīvo nodaļu skaits samazinātu šo slogu, nodrošinot profesionālu atbalstu.
3. Slimnīcu noslodzes samazināšana. Daudzi neārstējami pacienti uzturas vispārējās slimnīcu nodaļās, kas nav paredzētas paliatīvajai aprūpei. Tas rada papildu slodzi ārstiem, medmāsām un ietekmē citus pacientus. Specializētu nodaļu paplašināšana uzlabotu veselības aprūpes efektivitāti.
4. Sociālā taisnīguma nodrošināšana. Paliatīvā aprūpe Latvijā ir jānodrošina visiem, kas to nepieciešamības gadījumā pieprasa – neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma, tautības vai ticības.
Risinājumi
Lai uzlabotu situāciju, nepieciešama visaptveroša stratēģija vairākos virzienos:
- Finansējuma palielināšana. Valsts budžeta līdzekļu piešķiršana jaunu paliatīvo nodaļu izveidei un esošo paplašināšanai, kā arī aprīkojuma iegādei. Finansēm jābūt caurskatāmām un Valsts kontroles uzraudzībā.
- Speciālistu apmācība. Kvalifikācijas celšanas kursi ārstiem un sociālajiem darbiniekiem.
- Sabiedrības informēšana. Kampaņas, lai palielinātu izpratni par paliatīvās aprūpes pieejamību un nozīmi.
Paliatīvās aprūpes attīstība Latvijā ir ne tikai nepieciešamība, bet arī solis uz humānāku un taisnīgāku sabiedrību. Tā nodrošinās cienīgus apstākļus pacientiem un uzlabos viņu ģimeņu dzīves kvalitāti. Tas ir valsts, medicīnas kopienas un visas sabiedrības kopīgs uzdevums.
Reklāmu apmaksā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu grupa.