Viņš teic, ka par jaunā valsts budžeta sastādīšanas procesu var plaši un gari runāt, bet pašlaik nekādas lielas skaidrības nav: „Nekādu jaunu datu mums nav. Pirmais ir nodokļu politika, bet mums ir iedoti skaitļi ar piebildi, ka tā būs „pie nemainīgas nodokļu politikas”. Bet, ko tas nozīmē? Ja tie mainās, tad mainās visa sistēma.

Uztaisījām aptauju, salīdzinot divus iepriekšējos gadus, kad valdība bija pieņēmusi lēmumus (par jaunu funkciju vai pienākumu uzlikšanu pašvaldībām bez finansējuma, kas bija jārod pašām pašvaldībām). Rezultātā divām trešdaļām pašvaldību nauda, kas pienāca klāt, nesedza pieaugumu. Ja papildus tiek uzliktas jaunas funkcijas un uzdevumi, tad tiem jābūt finansiāli nosegtiem. Kā šie skaitļi izskatīties, to mēs vēl šodien neredzam. Pilnīgi skaidrs, ja pašvaldībām tie samazinās ar iedzīvotāju nodokļu proporciju, tad naudas nepietiek. Plus vēl pašu lēmumi, kas jāpilda, piemēram, procentmaksājumi, minimālā alga, pedagogu atalgojums, jebkuru pakalpojumu izmaksu pieaugums. Šīs lietas prasa aizvien vairāk līdzekļu un līdz ar to teritoriju attīstībai ir par maz. Tas ir tas par ko jau vairākus gadus runājam. Un ja vairs nebūs Eiropas struktūrfondi, pašvaldības nevarēs palīdzēt uzņēmējiem un tā tālāk...

Un te jau nav runa par domes priekšsēdētāja vai deputātu atalgojumu. Te runa ir par naudu, kas ienāk teritorijās, lai tās noturētu un attīstītu. Ja valsts pārvaldē atalgojums ir virs vidējā privātajā sektorā, tad pašvaldībās atalgojums ir zem privātā (2024. gada pirmajā ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1657 eiro, savukārt privātajā – par 43 eiro zemāka (1614 eiro) – red.). Šogad pedagogu algas palielināja par 23% un nākamgad vēl par 8,5%. Tas viss ir tas, ko vajag risināt un saplānot. Šī nauda jau nav nekāds vienreizējs maksājums. Šī nauda ir jāatrod, bet ja nav no kurienes...”

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji otrdien tikās ar Finanšu ministrijas ierēdņiem un vēlas šos jautājumus pārrunāt arī ar pašu finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, bet pašlaik „nekādi jauni skaitļi budžetā nav”, tāpat kā naudas. Valsts pašvaldībām vienīgi uzliek jaunas funkcijas, bet finansējumu tam nedod. Kā spilgtākos jeb skaļākos piemērus, kas vietvarām šogad uzlikts par pienākumu Gints Kaminskis min gan pašvaldības policijas, gan atskurbtuvju nodrošināšanas, gan jaunatnes lietu finansēšanu.