 |
2024. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā par pilnas slodzes darbu sasniedza 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā tajā pašā periodā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.
Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī bija 11,41 eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni ir pieaugums par 8,9%, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni - par 7,2%.
Savukārt vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, 2024.gada otrajā ceturksnī bija 1213 eiro jeb 72,6% no bruto algas, un gada laikā tā pieaugusi par 8,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024.gada otrajā ceturksnī bija 1350 eiro. Salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, kad bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu bija 1215 eiro, tā pieaugusi par 135 eiro jeb 11,1%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad otrajā ceturksnī bija 991 eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 11,6%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē - par 19,6%, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Vidējais atalgojums strauji auga arī citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus, - par 15,6%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - par 14,4%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,5%.
Visās minētājās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā.
2024.gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbībās - 2847 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 2661 eiro, enerģētikā - 2217 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - 2102 eiro, valsts pārvaldē - 1959 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1824 eiro, veselības un sociālajā aprūpē - 1754 eiro, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - 1747 eiro.
Zemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1094 eiro pirms nodokļu nomaksas.
2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk pieaugusi Zemgalē - par 12%, Latgalē - par 11,6% un Vidzemē - par 10,9%.
Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1842 eiro, savukārt zemākā - Latgalē, kur tā bija 1194 eiro, kas ir par 35% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē - par 2,1 procentpunktu.