Kādi mācību līdzekļi jāiegādājas vecākiem, un kādus sagādā izglītības iestādes?

Kādi mācību līdzekļi jāiegādājas vecākiem, un kādus sagādā izglītības iestādes?

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par mācību līdzekļu iegādi. Tiesībsargs atgādina, ka Izglītības likumā joprojām ir noteikts, ko vecākiem ir jāiegādājas un ko nodrošina izglītības iestādes. Par to raksta lvportals.lv.

Kas ir un kas nav jāpērk

Vecāku pienākumu iegādāties savam bērnam mācību līdzekļus nosaka Izglītības likuma 58. panta trešā daļa: “Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1. panta 12.5 punkta “n” apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus.”

 

Saskaņā ar likumu individuālie mācību piederumi ir izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi; apģērbs un apavi; atsevišķu mācību priekšmetu (sporta, mājturības un tehnoloģiju u. c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi; materiāli, kurus izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.

 

Izsmeļošs mācību piederumu uzskaitījums likumā nav iespējams un nav nepieciešams.

 

Iegādājoties vajadzīgās lietas, vecākiem ir jāievēro princips: materiāli izglītības obligātā satura apguvei nav jāpērk.

 

Tiesībsargs atkārtoti vērš vecāku un izglītības iestāžu uzmanību lietām, par kurām bija visvairāk neskaidrību. Viena no tādām ir materiāli mācību priekšmetam “Dizains un tehnoloģijas”. Vecākiem nav jāpērk audums, dzija vai jebkurš cits materiāls vai izejviela (piemēram, filcs vai saplāksnis), ko izmanto mācību priekšmeta obligātā satura apguvei. Tāpat pašiem nav jāiegādājas tādas specifiskas lietas kā rokas figūrzāģa asmeņi, pagarinātāji, nagliņas, maketa naži u. c. Materiāls vecākiem jāiegādājas tikai tad, ja bērns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, proti, skolēns mācību procesā to rada pēc savas vēlmes. Tiesībsargs to pamato ar piemēru: ja mācību programmā ir paredzēts uzadīt zeķi, tad tā tiks radīta obligātā satura apguvei un par to tiks saņemts vērtējums. Minētajā gadījumā materiāli (dzija, adāmadatas) jānodrošina skolai, turklāt skola paturēs sagatavoto zeķi, kuru vēlāk varēs izārdīt un dziju izmantot atkārtoti. Taču skolēns, iespējams, vēlas uzadīt zeķu pāri personiskajai lietošanai. Tādā gadījumā dzija būs jāsagādā pašam skolēnam. Arī šis zeķu pāris tiks radīts saskaņā ar obligāto saturu un novērtēts, tomēr gala rezultātu skolēns drīkstēs paturēt.

 

Jāņem vērā, ka mācību līdzekļu saraksts, kuri jāiegādājas bērnudārznieku un skolēnu vecākiem, atšķiras. Kancelejas piederumu lietošana skolās nav saistīta ar konkrēta mācību priekšmeta apguvi, un to iegādi lielākoties nodrošina vecāki. Savukārt bērnudārzos tādas lietas, kā, piemēram, zīmuļi, šķēres, dzēšgumijas, vecākiem nav jāsarūpē, jo bērna apgūstamā prasme ir iemācīties ar tiem rīkoties.

 

Arī dzeramais ūdens jānodrošina skolai un bērnudārzam, bet vecāki var sarūpēt bērnam individuālo ūdens pudeli.

 

Ko drīkst izlemt izglītības iestādes padome

Ikvienā skolā un pirmsskolas izglītības iestādē darbojas koleģiāla institūcija – izglītības iestādes padome –, kuras kompetenci un pilnvaru apjomu nosaka Izglītības likums.

 

Izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt tikai par individuālajiem mācību piederumiem, kas ir jāpērk vecākiem, piemēram, kancelejas piederumiem skolēniem, apģērbu un apaviem, sporta tērpu, higiēnas precēm, kā arī citiem materiāliem, kurus izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.

 

Padome nevar lemt par mācību līdzekļiem, kas jānodrošina izglītības iestādei.

 

Skolas formas, fonda naudas, dāvanas

Ja vecāki nav nodrošinājuši savam bērnam skolas formu, viņam ir tiesības vienlīdzīgi ar citiem piedalīties mācību stundās un skolas rīkotajos pasākumos. Tiesībsargs atgādina, ka bērnu nedrīkst sodīt viņa vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu darbību, pausto uzskatu vai pārliecības dēļ.

 

Ziedojumi un dāvinājumi skolai vai dārziņam ir brīvprātīga vecāku labās gribas izpausme.

 

Arī t. s. klases naudas pedagogi nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, tad tā ir vecāku pašu izvēle. Ja kāds no vecākiem neatbalsta iemaksu veikšanu, pārējie nevar viņam uzlikt par pienākumu attiecīgās iemaksas veikt.

 

Tiesībsarga ieskatā arī vecāku brīvprātīgas iniciatīvas, kas attiecas uz naudas vākšanu dāvanām skolotājiem, nav atbalstāmas. Nereti izglītības iestādēs pastāv tendence apdāvināt skolas personālu, piemēram, skolotājus.

 

Tiesībsargs atgādina – pamata un vidējā izglītība Latvijā ir bez maksas – un aicina vecākus lauzt neveselīgās tradīcijas.