Nodokļu reformas mērķis mazināt nevienlīdzību netiek sasniegts, turklāt saistībā ar to noklusēta virkne dažādu blakņu, trešdien žurnālistiem uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs prezentēja rezultātus pētījumam "Nodokļu reforma - neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējums".

Pēc viņa paustā, jauna nodokļu reforma nenodrošina vienlīdzību, turklāt, kaut arī nodokļu reforma tika solīta kā "dāvana Latvijai simtgadei", tās ietekmē veidojoties princips "ar vienu roku dodam, bet ar otru atņemam".

Jansons uzsvēra, ka saistībā ar nodokļu reformas ieviešanu tika noklusēta virkne dažādu blakņu, kas veicinās situāciju, kurā daļa iedzīvotāju saņemt nodokļu atmaksu, bet otrai daļai veidosies nopietns nodokļu parāds.

Tiesībsargs ir satraukts, ka patlaban vērojama satraucoša tendence, jo arvien palielinās iedzīvotāju skaits, kuri saņem zemus ienākumus, bet nodokļu reforma šo tendenci nesamazina.

Jansons ar ironiju sacīja, ka katram Latvijas iedzīvotājam jābūt nedaudz juristam, grāmatvedim un arī veselības aprūpes speciālistam, turklāt arī jaunā nodokļu reforma šo situāciju nav mainījusi. Daudz lielākam iedzīvotāju skaitam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, turklāt arī nodokļu iekasēšana prasa lielākus resursus, piebilda Jansons.

Viņš informēja, ka līdz ar pētījumu, kurš apstiprina, ka jauna nodokļu reforma nemazina nevienlīdzību, valdībai tiek izteiktas rekomendācijas divos blokos. Viena daļa ieteikumu neprasīšot nozīmīgus "manevrus", tomēr otra daļa prasa normatīvo aktu reorganizāciju.

Vienlaikus Jansons piebilda, ka piekrīt premjeram Krišjānim Kariņam (JV), ka ar izmaiņām nodokļu politikā jābūt atbildīgiem, jo iedzīvotājiem nepieciešama stabilitāte - cilvēkiem jāzina, ar ko rēķināties šodien un turpmāk.