Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks - kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos "čekas maisos" atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem, liecina 20.decembrī publiskotā informācija par bijušās VDK ziņotājiem.
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks - kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos "čekas maisos" atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem, liecina 20.decembrī publiskotā informācija par bijušās VDK ziņotājiem.
Vairums aģentūras LETA sazvanīto cilvēku, kuru vārdi atrodami kartotēkā, uzsvēra, ka tiesā ir pierādījuši, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, vai arī atzina, ka ir nonākuši saskarsmē ar "čekas" darbiniekiem, taču tas noticis saistībā ar kādu konkrētu gadījumu, nevis viņi bijuši regulāri ziņotāji.
Latvijas Nacionālā arhīva vietnē "kgb.arhivs.lv" atrodamā informācija liecina, ka par aģentiem tikuši vervēti visdažādāko jomu pārstāvji, aptverot visu Latvijas PSR teritoriju.
Likumā ir noteikts, ka Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas par "čekas maisu" saturu ir "informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā", proti, bez tiesas sprieduma nevar apgalvot, ka kartotēkās minētie cilvēki tiešām sadarbojušies ar VDK. Daudzi no "čekas maisos" minētajiem ir tiesājušies un tiesā pierādījuši, ka apzināti ar VDK nav sadarbojušies.
Publiskotajos "čekas maisos" atrodami, piemēram, atsevišķu kultūras darbinieku vārdi. Kultūras darbinieki, ar kuriem aģentūrai LETA izdevās sazināties, norādīja, ka viņu vārda parādīšanās VDK dokumentos ir pārsteigums, un uzsvēra, ka viņi neesot ziņojuši VDK. Publiskotajos dokumentos atrodams, piemēram, dziedātājs un Latvijas šlāgeraptaujas vadītājs Guntis Skrastiņš, aktieris Jānis Jarāns, Latgales dzejnieks Antons Kūkojs, mūžībā aizgājušais aktieris Harijs Spanovksis, rokgrupas "Līvi" dalībnieks Aivars Brīze, mūziķis Roberts Gobziņš un gleznotāja Maija Tabaka.
Saskaņā ar informāciju VDK dokumentos, Skrastiņš ticis vervēts 1983.gadā un viņam dots pseidonīms "Modris". Dziedātājs aģentūrai LETA norādīja, ka viņa datu atrašanās "čekas maisos" ir liels pārsteigums. Viņš gan pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar kādu viņa pratināšanas reizi 1983.gadā. Kā atminējās Skrastiņš, viņš ticis aicināts uz vienu vienīgo sarunu ar "trīs vīriem" par to, vai viņš varot apliecināt, ka kāds krievu aktieris uz ielas spēlējis saksofonu. Skrastiņš atceras, ka toreiz viņam lika notikumu rakstiski aprakstīt, tomēr viņš atteicies to darīt. Pēc tam viņam tika uzdoti jautājumi, uz kuriem viņš atbildējis, savukārt papīru, uz kura bijusi viņa liecība, viņš parakstījis. "Gribot, negribot, varbūt tā bija mana vienīgā kļūda, ka papīru, uz kura bija atbildes uz jautājumiem, es parakstīju. Un vairāk nekāda sakara man absolūti nav bijis," uzsvēra dziedātājs. Tāpat Skrastiņš piebilda, ka informācijā, kas par viņu redzama dokumentos, ir būtiskas kļūdas, jo dzimšanas gads, mēnesis, kā arī viņa dzimšanas vieta ir nepareiza.
Aktieris Jarāns saskaņā ar dokumentiem tāpat esot vervēts 1983.gadā, viņa segvārds esot bijis "Ivars". Kā aģentūrai LETA sacīja aktieris, viņš nav zinājis, ka atrodas tā sauktajos "čekas maisos". Jarāns sacīja, ka ziņojis VDK viņš neesot, norādot, ka kādreiz bijis tā saucamais "fartsovšķiks", kad dzīvoja ostas rajonā, kā rezultātā viņam bijusi saskarsme ar ārzemniekiem. Reiz, kā stāstīja aktieris, viņš ticis noķerts un viņam piedāvāts, vai nu aiziet no teātra vai parakstīties.
Saskaņā ar informāciju VDK dokumentos Latgales dzejnieks Antons Kūkojs vervēts 1981.gadā, viņam piešķirot pseidonīmu "Jāzeps", bet aktierim Spanovksim bijis segvārds "Haris". Kartotēkā atrodama arī kartiņa ar rokgrupas "Līvi" dalībnieka Aivara Brīzes vārdu, tomēr viņš ir iekļauts kategorijā "vervēšanas rezerve". Turklāt kartiņa reģistrēta 1990.gada decembrī, jau pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas un mēnesi pirms janvāra barikāžu sākuma. Visi minētie jau ir aizgājuši viņsaulē.
Par vairākiem kultūras darbiniekiem, kuru vārds varētu būt sastopams tā sauktajos "čekas maisos", publiski jau bija izskanējusi informācija, tostarp mūziķi Robertu Gobziņu un gleznotāju Maiju Tabaku. Pēc dokumentos paustā, gleznotāja Tabaka esot vervēta 1976.gadā, viņai dodot pseidonīmu "Viktorija". Viņas kartītei pāri ar sarkanu pildspalvu ir krieviski rakstīts "signaļnaja". Mūziķim Gobziņam esot ticis piešķirts segvārds "Lunis".