Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā vienotība".

Par "Saskaņu" varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par "Attīstībai/Par!" nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par "KPV LV" - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet "Jaunā vienotība" - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un "Progresīvie", par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Pārējās partijas atbilstoši aptaujas datiem nav sasniegušas 2% robežu, tostarp arī pašlaik Saeimā pārstāvētā partija "No sirds Latvijai".

Rīgas vēlēšanu apgabalā pārliecinošu vēlētāju balsu pārsvaru ieguvusi "Saskaņa". Atbilstoši aptaujas rezultātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā vismaz 5% vēlētāju balsu ieguvušo partiju loks ir tāds pats kā valsts griezumā.

Vidzemes vēlēšanu apgabalā lielāko balsu skaitu saņēmusi JKP, taču tai pavisam tuvu ir arī nacionālā apvienība un "Attīstībai/Par!". Atšķirībā no kopējiem rezultātiem valstī, 5% vēlētāju balsu barjeru pārvarējuši astoņi politiskie spēki, tostarp Latvijas Reģionu apvienība.

Latgales vēlēšanu apgabala līdere "Saskaņa" no tuvākā sekotāja atrāvusies ar vairāk nekā divtik lielu balsu pārsvaru. Latgalē otrajā vietā ierindojusies LKS. Saskaņā ar aptaujas datiem, Latgalē 5% barjeru pārvarētu pieci politiskie spēki, kuru vidū nebūtu "Jaunās vienotības" un nacionālās apvienības, kas 5% barjeru pārvarējušas valsts mērogā.

Kurzemes vēlēšanu apgabalā līderos izvirzījušies trīs politiskie spēki - nacionālā apvienība, "KPV LV" un ZZS, un kopumā 5% barjeru pārvarētu septiņi politiskie spēki.

Savukārt Zemgales vēlēšanu apgabalā atbilstoši aptaujas datiem uzvarējusi partija "KPV LV", kurai seko nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!", ZZS, JKP, "Saskaņa" un "Jaunā Vienotība".

Šogad izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem. Tas nozīmē, ka rezultātos varētu būt lielākas nobīdes no oficiālajiem Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, nekā iepriekš. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk par diviem procentpunktiem. Nav izslēgts, ka šogad atšķirība varētu būt lielāka. Pieredze liecina, ka aptaujā neatbildējošo balsis oficiālajos rezultātos nesadalās proporcionāli visām partijām.

Proporcija starp to, kāda, pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. Lielākā daļa no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija pusmūža, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunieši pārsvarā atbildēja, par ko nobalsojuši, taču arī starp viņiem bija tādi, kas neatklāja savu izvēli. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja. Tomēr daudzi arī norādīja, ka neatbildēs, jo vēlēšanas ir aizklātas un izvēle ir personisks jautājums, kas paturams noslēpumā.

Latgalē neatbildēja 37% aptaujāto, Kurzemē - 33%, Rīgā - 28%, Vidzemē - 28%, Zemgalē - 22%, kamēr 2014.gadā Latgalē tādu bija 28%, Kurzemē - 23%, Rīgā - 22%, Vidzemē - 20%, Zemgalē - 15%.

Šogad turpinās jau 2017.gada pašvaldību vēlēšanās novērotā tendence, ka kopš 2014.gada Saeimas vēlēšanām ievērojami pieaudzis aptaujā neatbildējušo cilvēku skaits. Pašvaldību vēlēšanās pērn Liepājā tādu bija pat 57%, Daugavpilī - 45%, Rēzeknē - 37%.