Viņa uzsvēra, ka arvien pieaugošais darbaspēka trūkums nelabvēlīgi ietekmē būvniecības nozares spēju apmierināt tirgus pieprasījumu un nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu apguvi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes aizvadītajā nedēļā publicētā statistika par aizņemto un brīvo darbvietu skaita izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā, brīvo darbvietu skaits Latvijā sasniedzis augstāko līmeni kopš tas tiek mērīts. Ceturtais lielākais brīvo darbvietu skaits šobrīd ir tieši būvniecības nozarē, kur tas sasniedzis 2400.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība saskata nepieciešamību rast risinājumu ātrākai strādnieku piesaistei virknē profesiju, piemēram, betonētājs, stiegrotājs, namdaris, būvgaldnieks, industriālais alpīnists, flīzētājs, apdares darbu strādnieks, krāsotājs u.c.

"Latvija šobrīd ir sasniegusi dabisko bezdarba līmeni, kas nozīmē, ka valstī nav brīvu darbaspēka resursu. Īpaši krasi to izjūt būvniecības nozare, ko apstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūras informācija - vidēji no katrām desmit brīvajām vakancēm septiņas ir tieši būvniecībā. Tādēļ efektīvākais īstermiņa risinājums ir gan augsti kvalificētu, gan zemāk kvalificētu speciālistu piesaiste no trešajām valstīm," norādīja Fromane.

Vienlaikus būvnieku organizācija vērsa uzmanību uz nepamatoti garo termiņu ielūguma vīzas pieprasīšanai vai izsaukuma pieteikuma iesniegšanai ārzemniekam. Regulējums nosaka, ka darba devējam jānogaida 30 dienas līdz tas var uzsākt ielūguma vai izsaukuma procedūru.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šā gada 20.februārī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Noteikumi paredz, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls.

Savukārt EM jau paziņojusi, ka tā šā gada oktobra beigās valdībā atgriezīsies ar jaunu ziņojumu par profesijām, kurās varēs piesaistīt ārzemniekus. EM piedāvās modeli, kā veidot profesiju sarakstu, kam piemērojami imigrācijas atvieglojumi. Minētais modelis ietver vairākus posmus. Pirmajā posmā notiks nepieciešamo datu iegūšana par profesijām, kurās ir grūtības piesaistīt vietējo darbaspēku. Otrajā posmā plānots analizēt iegūtos datus.

Trešajā posmā iecerēts iegūtos datus pārrunāt Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas izveidos sarakstu ar profesijām un iesniegs izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kura savukārt lems par saraksta iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pēc valdības lēmuma minētais saraksts tiks publicēts.

Sarakstu paredzēts pārskatīt reizi divos gados, to aktualizējot daļēji, jo ir paredzams, ka saraksta ietekme būs ilgtermiņā.

EM informēja, ka tā līdz šā gada oktobra beigām iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.