Šoreiz balvas pasniegšanas ceremonija aizvadīta Preiļos, un balvas pasniegtas 6 nominācijās, kas saistās ar inovatīvu un radošu pieeju mācību priekšmetu pasniegšanai, skolēnu darba tikuma audzināšanu, amatu apmācību un ieguldījumu latgaliešu valodas, kultūrvēstures un novadmācības ieviešanā. Pasākuma idejas un scenārija autore Ilga Šuplinska intervijā atzina, ka pagājušo gadu laureāti N. Rancāna balvu uztver kā pamudinājumu ražīgi darboties tālāk un attīstīt aizvien jaunas idejas. Pedagogi, saņemot balvu, savukārt norādīja, ka ir svarīgi saņemt novērtējumu par savu darbu, sevišķi, ja šo darbu redz un atzīst skolēni un darba kolēģi.
Šogad divas specbalvas pasniedza arī Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, kas videosveicienā pasākuma dalībniekiem uzsvēra latgaliešu valodas un kultūras īpašo vērtību, norādot, ka par to būtu jāmāca arī skolā. Vienisprātis ar Eiroparlamenta deputāti ir Nikodema Rancāna balvas ieguvēja, vēsturniece un novadpētniece Irēna Šaicāne, kas atzīst, ka šī brīža Latvijas vēstures grāmatās Latgales inteliģences un dižgaru vārdi nav minēti nemaz.
Bez Ata Kronvalda balvas, ko pasniedz pedagogiem valsts mērogā, un dažu atsevišķu pašvaldību iedibinātajām balvām, Nikodema Rancāna balva ir vienīgā, kas skolotājiem tiek pasniegta reģionālā līmenī. Gan Nikodema Rancāna balvas pasniegšana, gan Latgales kultūras darbinieku ilggadējais darbs veicinājis gan sabiedrības, gan valdības lielāku interesi par ar Latgali saistītajiem jautājumiem, un jau 3. Oktobrī Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tiks skatīts jautājums par latgaliešu valodas mācīšanu skolās. Savukārt Latgales skolas var sākt gatavoties nākamā gada Nikodema Rancāna balvas pasniegšanai, kas tiks aizvadīta piekto reizi Nikodema Rancāna 150. Jubilejas gadā.