Tikmēr 59% aptaujāto kurina ugunskuru, 44% iedzīvotāju apsveic Līgas un Jāņus, kā arī tikpat liels respondentu īpatsvars ēd vai gatavo Jāņu sieru.
Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju Līgo svētkos dzer vai gatavo alu (38%), kā arī dzied vai klausās Līgo dziesmas (36%). Savukārt 30% iedzīvotāju svētkos pērk vai plūc Jāņu zāles, kā arī tikpat liels aptaujāto īpatsvars pin vainagus.
Atbilstoši aptaujai, vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju Jāņu rītā sagaida saullēktu (29%), bet 26% izvēlās apmeklēt Līgo svētku pasākumus. Tāpat iedzīvotāji svētkos kvasu (26%), kā arī izgreznot telpas ar meijām, kalmēm vai ziediem (25%).
Piektdaļa iedzīvotāju Līgo svētkos ir visai kustīgi un mēdz lēkt pāri ugunskuram (21%). Mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju svētkos cep pīrāgus (18%), sadedzina iepriekšējā gada vainagus (18%), līdz svētkiem izravē dārzus (16%), un tad svētkos dejo vai iet rotaļās (13%).
Tikmēr tādu Līgo tradīciju kā papardes zieda meklēšanu svētkos piekopj tikai desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju.
Tāpat aptaujātie Līgo svētkos mēdz doties pusnakts vai rīta peldēs (7%), met vainadziņu upē vai ozolā (5%), mazgājas rīta rasā (4%), zīlē (1%) vai ritina ratu, ko dara vien nepilns procents iedzīvotāju) Mazākums jeb 3% mūsu valsts iedzīvotāju Līgo svētkos uzvelk tautas tērpu.
Aptaujā secināts, ka Līgo svētku atzīmēšana ir visai izplatīta parādība iedzīvotāju vidū, jo tikai 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem atzīmē, ka nesvin šos svētkus, bet 6% apgalvo, ka neievēro nekādas Līgo svētku tradīcijas.
Aktīvākie Līgo svētku svinētāji ir jaunieši vecumā līdz 30 gadiem. Jaunieši biežāk nekā citu vecumgrupu pārstāvji Līgo svētkos cep šašliku, dzer kvasu, pin vainagus, kurus daļa jauniešu met arī upē vai ozolā. Tāpat viņi biežāk nekā pieaugušie līgo visu nakti un sagaida saullēktu, kā arī ir aktīvāki papardes zieda meklētāji.
Aptauja veikta interneta vidē no šā gada 12.jūnija līdz 14.jūnijam, un tajā piedalījās 900 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem.