Sākotnēji administratīvā rajona tiesa 2017. gada 24. augustā noraidīja pretenzijas par naudas kompensāciju, jo tiesa nesaskatīja pierādījumus, ka glābēju darbības radījušas mantisku zaudējumu.
Tiesa vienlaikus norādīja, ka glābēji ar tehniku varējuši rīkoties saudzīgāk un nepārvietoties pa zaļo zonu un gājēju celiņu – tas neesot bijis tiesiski. Taču šo tiesas lēmumu apgabaltiesā pārsūdzēja gan iedzīvotājus pārstāvošā SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde", gan VUGD.
Šā gada aprīlī administratīvā apgabaltiesa atstāja spēkā rajona tiesas spriedumu daļā par kompensācijas nepiešķiršanu un laboja daļā par tiesiskumu, atzīstot, ka VUGD darbības tomēr nav bijušas prettiesiskas. Spriedumu neviena no pusēm vairs nepārsūdzēja, raksta laikraksts.
Jelgavnieku un VUGD strīdus ābols ir notikums 2016. gada 25. aprīlī Jelgavā, Asaru ielā 16, kur glābēji devās pēc zvana saņemšanas, ka nepieciešams atvērt durvis kādam dzīvoklim, lai tajā pie slimnieces iekļūtu ārsti.
Ugunsdzēsēju 19 tonnu smagās automašīnas vadītājs ziņojis daļas komandierim, ka pie konkrētās kāpņu telpas nav iespējams piebraukt – traucē pie mājas atstātie iedzīvotāju transporta līdzekļi. Tad komandieris devis rīkojumu braukt pa zaļo zonu, lai nogādātu aprīkojumu un četrus glābējus pēc iespējas tuvāk namam, kur jau gaidījuši mediķi un pašvaldības policija.
Spriežot pēc tiesas materiālos iekļautajām iedzīvotāju sūdzībām, ceļā uz durvīm ugunsdzēsēju automašīna sabojājusi dzīvojamās mājas aizsargapmali, gājēju celiņu un zaļo zonu pie mājas kāpņu telpas.
Mājas iedzīvotāju pārstāvji vērsās VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļā ar iesniegumu – vai nu atlīdziniet 629 eiro zaudējumus, vai arī atjaunojiet bojātās vietas iepriekšējā stāvoklī. VUGD atteicās maksāt, un sākās tiesāšanās, klāsta "Latvijas Avīze".
"Ja būtu bijis ugunsgrēks, es būtu pārliecinājis iedzīvotājus, ka glābēji citādi nevarēja rīkoties un tiesā nevajag vērsties. Šajā gadījumā vajadzēja tikai uzlauzt durvis – mierīgi varēja atstāt smago tehniku pie mājas un atnākt kājām ar nepieciešamajiem instrumentiem," laikrakstam pauž "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" vadītājs Juris Vidžis
Tiesa konstatēja, ka konkrēto glābšanas darbu vadītāja izvēle braukt pa zaļo zonu bija pamatota. Ārkārtas situācijās bieži sekundes ir izšķirīgas, un normatīvie akti neparedz gadījumus, kad uz glābšanas darbiem var steigties, kad – nesteigties. Prioritāte vienmēr ir cilvēku glābšana. Turklāt šajā gadījumā pastāvējusi iespēja, ka slimais cilvēks var izlēkt pa logu – ja tas būtu noticis, tad glābējus vainotu, ka bijuši par lēnu un ar neatbilstošu tehniku, tiesā norādīja VUGD.