Īsi pirms šīs ziemas saltākajām dienām, kad termometra stabiņš noslīdēja zem -20°C, Ansim (17) un Jurim (21) viņu divistabu miteklī Pārdaugavā nama īpašnieks tētis policists atslēdza elektrību. Atkritumu konteiners uz nepieejamu vietu bija nogādāts jau iepriekš. Savukārt ūdens padeve krānā samazināta līdz smalkai tērcītei – tādā nevar ne nomazgāties, ne izmazgāt drēbes.
Nesaskaņas starp dēliem un tēvu briedušas gadiem. Abi puiši tēvam piederošajā namā divistabu dzīvoklī mituši kopš dzimšanas. Arī pēc tam, kad tētis 2003. gadā ģimeni un namu pameta. Par bērniem turpmāk rūpējās mamma Aija. Finansiālu apstākļu dēļ viņa 10 gadus periodiski strādā Anglijā, bet ikdienā par puikām gādājusi turpat namā dzīvojošā vecmāmiņa, policista mamma.
Ierastais ritms namā Pārdaugavā mainījās, kad pirms četriem gadiem atgriezās Anša un Jura tētis ar tagadējo ģimeni. Vecmāmiņu palūdza pārcelties citviet un pūlējās ierobežot viņas tikšanos ar mazdēliem, savukārt bērniem aizliedza ciemos vest draugus, namu sāka uzraudzīt ar novērošanas kamerām, bloķēja malkas piegādi. Gada pirmajās dienās Ansis, Juris un mamma saņēma tēta rakstītas vēstules ar norādi – abu pušu starpā nav īres līguma, tamdēļ īpašums jāpamet. "Pēkšņi ziemā viņi vēlējās, lai mēs mēneša laikā atbrīvotu necilo, ar malku kurināmo dzīvoklīti. Pretējā gadījumā solīja vērsties tiesā," notikušo apraksta Aija. Viņa atradās Anglijā un tik drīz Latvijā ierasties nevarēja.
Bērniem atslēdz elektrību
Elektrību dzīvoklī atslēdza nedēļu pēc tēva noteiktā mitekļa pamešanas datuma, 16. februārī. "Lielākais cietējs bija Ansis, 11. klases skolēns. Tumsā un klusumā viņš dzīvoklī pavadīja naktis, lai ik rītu apzinīgi dotos uz skolu," klāsta Aija. "Sadales tīklā" viņai skaidrots, ka bez īpašnieka piekrišanas pieslēgumu nevar atjaunot, kā arī nevar nodrošināt alternatīvu enerģijas piegādi. Anša un Jura tētis piekrišanu nedeva, kaut 10 gadus Aija viņam maksājusi pieprasīto īri, norēķinājusies par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp elektrību. "Vai tiešām Latvijā ir iespējams, ka namīpašnieks policists pret saviem bērniem var vērst psiholoģisku teroru un pazemot?" sāpināta jūtas Aija.
Neatkarīgi no tā, vai ir vasara vai ziema un gaisa temperatūra -20°C, elektrību objektā var atslēgt, ja pieslēguma klients to vēlas, skaidro uzņēmumā "Sadales tīkls". Tieši tā arī noticis namā Pārdaugavā. Atslēgt elektrību Anša un Jura dzīvoklī tētis pieprasījis, rakstot iesniegumu. "Vēlamies paskaidrot, ka "Sadales tīkls" kompetencē ir elektroenerģijas piegādes nodrošināšana klientiem, ne konfliktu un domstarpību risināšana starp īpašuma īpašniekiem un tā lietotājiem, īrniekiem. Piegādes atjaunošanas jautājumu iesakām risināt civiltiesiskā ceļā," pauž uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova. Viņa arī norāda, ka bez objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļaujas uzņēmumam nav tiesību un iespēju elektroenerģijas piegādi atjaunot.
Nav līguma, nav pakalpojumu – skaidro tiesībsargs
Arī Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste Tatjana Caune klāsta – ja īrniekam ar izīrētāju, proti, dzīvokļa īpašnieku, nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, tad īpašniekam nav jāsniedz pamatpakalpojumi – apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana. Tāpat nav jānodrošina papildpakalpojumi, piemēram, karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta. Vērtējot konkrēto gadījumu un īpašnieka kā tēva atbildību par nepilngadīgu skolēnu, tiesībsargs atsaucas uz Civillikumu. Tajā esot norādīts, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo. "Tātad konkrētajā situācijā, ja vecāki ir vienojušies, ka bērna dzīvesvieta ir pie mātes, mātes pienākums ir nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību, tai skaitā rūpēties par to, lai bērnam būtu mājoklis un nodrošināti atbilstoši dzīvokļa apstākļi," likumu skaidro Caune.
Tātad konkrētajā situācijā, ja vecāki ir vienojušies, ka bērna dzīvesvieta ir pie mātes, mātes pienākums ir nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību, tai skaitā rūpēties par to, lai bērnam būtu mājoklis un nodrošināti atbilstoši dzīvokļa apstākļi.
Aijai policistam piederošajā Pārdaugavas namā pēc šķiršanās nebija tiesību turpināt dzīvot, vērtē tiesībsargs. Civillikums paredz, ka šķiroties laulātajam ir pienākums atbrīvot dzīvesbiedram piederošo nekustamo īpašumu, kurā ievācies un dzīvojis kā ģimenes loceklis, ja vien nav noslēgta rakstiska vienošanās par turpmāku uzturēšanos dzīvoklī vai mājā.
Plašajā Pārdaugavas namā portāls "Delfi" viesojās 6. martā. Savā dzīvoklī Ansis, Juris un ciemos atnākusī vecmāmiņa žurnālistu sagaidīja, ģērbušies džemperos un ziemas jakās. Nu jau kādu nedēļu mājoklī vairs nevarēja iekurināt krāsnis – tās piepeši bija sākušas dūmot. Savukārt koplietošanas tualetei kāpņu telpā kā brīdinājums uzlikts slēdzis bez atslēgas. Lielākās grūtības šādos apstākļos abiem puišiem radīja maltītes pagatavošana, stāstīja Juris. Pārtika, ja to neuzglabāja ledusskapī, ātri bojājās. Aprāvušies bija arī Jura darba meklējumi, jo bez interneta atrast vakances un tām pieteikties viņš nevarēja.
Vaicāts par iemesliem, kamdēļ bērniem atslēdzis elektrību, policists uzstāja uz savām kā namīpašnieka tiesībām.
Mājas īpašnieks policists klātienes sarunai ar "Delfi" nepiekrita. Konfliktu ar dēliem, ko raksturoja kā "sensitīvu informāciju", sīkāk komentēt arī nevēlējās, taču norādīja, ka ūdenssūknis gadu gaitā nolietojies – tāpat kā skurstenis. Ik reizi iekurinot krāsni, dēli apdraudējuši gan savu, gan arī pārējo mājas iemītnieku drošību. Vaicāts par iemesliem, kamdēļ bērniem atslēdzis elektrību, policists uzstāja uz savām kā namīpašnieka tiesībām. Ne dēliem, ne bijušajai sievai ar viņu nav noslēgts īres līgums, turklāt bērni pret tēvu un tagadējo ģimeni izrādot necieņu, kā arī izteikuši draudus.
Nepilngadīgajam dzīvesvieta jānodrošina
Īpašumtiesību un bērnu aprūpes jautājumu gluži citādi redz Rīgas bāriņtiesā. Sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Veržbicka uzsver, ka neatkarīgi no vecāku savstarpējām ķildām nesaskaņas jārisina, tajās neiesaistot nepilngadīgu bērnu. "Vērtēt to, vai kāds kādam ir maksājis uzturlīdzekļus, vai kāds kādam atļāvis dzīvot savā īpašumā, nav mūsu kompetencē. Gan tētim, gan mammai savam nepilngadīgajam bērnam ir jānodrošina uzraudzība un aprūpe, kā arī mājoklis, un te nav runa par īpašumu, bet par vietu, kur dzīvot," skaidro Veržbicka. Rīgas bāriņtiesa martā esot apmeklējusi Pārdaugavas namu un pārrunās ar tēvu uzdevusi nodrošināt nepilngadīgajam bērnam sadzīvei nepieciešamos apstākļus, tostarp ūdeni un elektrību.
Arī juriste Daiga Sproģe norāda, ka Anša un Jura mājvietas jautājumu nevar aplūkot tikai kā strīdu par īres attiecībām starp mammu un tēti, jo iesaistīts nepilngadīgs bērns. Civillikumā noteikts, ka bērns jāuztur abiem vecākiem samērīgi ar viņu spējām un mantas stāvokli līdz brīdim, kad viņš pats par sevi var gādāt. Arī tad, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem. Juriste turklāt saredz faktisku īres attiecību pazīmes starp namīpašnieku un bijušo sievu. Bērnu māte regulāri maksāja īres maksu, sedzot arī komunālos maksājumus, un tēvs šo naudu pieņēma. Lietu izskatot tiesā, varētu analizēt, vai šī situācija atbilst vai neatbilst Civillikuma 1488. pantam. Tas paredz – arī tad, ja nav parakstīts īres līgums, abu pušu izpildītam darījumam ir tādas pašas sekas kā tad, ja tāds rakstiski noslēgts.
"Tēva rīcība, ziemas aukstajā laikā atstājot mājokli, kurā ikdienā mitinās nepilngadīgs dēls, bez apkures un elektrības, ir klaji prettiesiska un pat necilvēcīga. Situācijas smagumu pastiprina fakts, ka to dara policijas darbinieks, kuram saskaņā ar likumu "Par policiju" ir jāaizsargā personu dzīvība, veselība, tiesības un brīvības, īpašums no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem," likumu citē Sproģe.
Policija pārkāpumus nesaredz
Drīz pēc elektrības atslēgšanas, 20. februārī, Juris devās uz policiju un ziņoja par notikušo. Vienlaikus arī Aija rosināja likumsargiem Rīgas reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības nodaļā izvērtēt namīpašnieka policista darbības, mēģinot atbrīvoties no bijušās sievas un bērniem. Tiesa gan, saskarsme ar policiju Ansim un Jurim kopš tēva sūtītajām vēstulēm ar prasību atbrīvot dzīvokli bijusi vairākkārt. Piemēram, februāra vidū, kad Juris tētim neatvēra durvis, policists tās atlauza, lai nomainītu slēdzeni, bet dēls izsauca policiju. Likumsargi jauniešus informēja par viņu tiesībām un ierosināja tēva likto slēdzeni nomainīt. Policijā portālam "Delfi" izsaukumu apstiprināja.
Disciplinārās uzraudzības nodaļā Valsts policijas darbinieka rīcībā pārkāpumus nekonstatēja. Pārbaudes gaitā ar policistu gan veiktas pārrunas par ētikas un vispārējām uzvedības normām, gan pildot pienākumus, gan personiskajā dzīvē. Aijai policija atbildes vēstulē rosinājusi civiltiesiska rakstura strīdu par nekustamā īpašuma lietošanu risināt tiesā. Savukārt par Jura iesniegumu Rīgas reģiona pārvalde sākusi administratīvo lietvedību, dokumenti nosūtīti Rīgas domei, tostarp Īres valdei, lai apkopotu pieejamo informāciju un izvērtētu policista rīcību par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem.
Ja strīdu risinātu tiesā, kā tam būtu jānotiek, policistam nāktos papūlēties pierādīt, ka miesīgi bērni mājā ievākušies un ilgus gadus dzīvojuši patvarīgi.
Rīgas domes Īres valde
Īres valdē lieta jau nonākusi un pie tās strādā, pauda valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana-Šica. Balstoties uz notikušā pārstāstu, valdes pārstāve akcentēja – bērni policista īpašumā atradās, pamatojoties uz radniecības saitēm. Ja strīdu risinātu tiesā, kā tam būtu jānotiek, policistam nāktos papūlēties pierādīt, ka miesīgi bērni mājā ievākušies un ilgus gadus dzīvojuši patvarīgi. "Šādi jautājumi jāizvērtē dziļi. Šķirot laulību, tiesa nolemj, ar kuru no vecākiem bērns dzīvos un kurš īstenos aprūpes tiesības, vienlaikus tiek noteikta arī bērna dzīvesvieta. Konkrētajā gadījumā pirmkārt būtu jāizvērtē, vai tēvs nepārkāpj tiesā lemtos šķiršanās sprieduma nosacījumus," teic Abagjana-Šica.
Strīdi starp īrniekiem un izīrētājiem ir Īres valdes ikdiena, norāda priekšsēdētāja. Tomēr deviņu gadu praksē viņa vēl ne reizi nav sastapusies ar gadījumu, ka vecāks vērstos pats pret saviem bērniem. Īres likums paredz, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēks īpašumā atrodas patvaļīgi vai balstoties uz līgumu, ar viņu jārēķinās. Pie tam prettiesisku kādas personas atrašanos īpašumā var atzīt tikai tiesa, skaidro Abagjana-Šica.
Sods, kādu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz īpašniekiem par pamatpakalpojumu (aukstā ūdens, atkritumu izvešanas, kanalizācijas, apkures) nesniegšanu īrniekam, ir līdz 1400 eiro fiziskām personām un līdz 14 000 eiro – juridiskām personām.
Strīdi starp īrniekiem un izīrētājiem ir Īres valdes ikdiena. Deviņu gadu praksē nav bijis gadījums, ka vecāks vērstos pats pret saviem bērniem.
Narine Abagjana-Šica
Problemātiskās situācijas, kas rodas, ja persona dzīvojamo telpu aizņēmusi patvaļīgi, Ekonomikas ministrija apņēmusies novērst, strādājot pie izmaiņām pašreizējā īres likumā. Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, ko drīzumā plānots skatīt valdībā, īres līgumi jāieraksta zemesgrāmatā, un abu pušu savstarpējās saistības izpildāmas piespiedu bezstrīdu kārtībā. Piemēram, telpu atbrīvošana nedrīkstēs būt ilgāka par 97 dienām. Tiesvedības process gan neizpaliks, risinot strīdus starp īpašnieku un īrnieku par viņa tiesībām uzturēties telpās, ja nav noslēgts savstarpējs īres līgums. Šādu kārtību paredz Civillikums, rezumē ministrijā.
Gadījumu namā Pārdaugavā Ekonomikas ministrijā uzskata par tādu, kas nav saistāms ar dzīvojamo telpu īres regulējumu. "Dzīvojamās telpas īpašnieka bijusī sieva konkrētajā telpā tika iemitināta kā dzīvokļa īpašnieka ģimenes loceklis. Starp dzīvokļa īpašnieku un viņa sievu nekad nav bijis noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums," vērš uzmanību Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Turpina šķetināt konfliktu
Tēva namu Pārdaugavā Juris un Ansis tomēr ir atstājuši. Kopš aprīļa sākuma viņi mitinās citviet Rīgā divistabu dzīvoklī. Aija teic, ka, 13. martā atlidojot uz Latviju, viņai uzreiz tapa skaidrs, ka uzturēties bijušā vīra mājā dēliem turpmāk vairs nebūs iespējams. Nakšņot neapkurināmās, tumšās telpās ar temperatūru zem 10 grādiem bijis gan fiziski, gan emocionāli mokoši. Aijas mājokļa meklējumos dēliem turpat mēneša ilgumā aktīvi iesaistījās arī Anša un Jura tētis. Taču ne finansiāli. Vēl februārī viņš gan mutiski bija solījis izmaksāt 1000 eiro, ja Juris, Ansis, un Aija izvāksies līdz 1. aprīlim, ko apstiprināja arī portālam "Delfi".
Līdz šim no tiesību sargājošām iestādēm neesam jutuši pietiekamu aizsardzību vai ieinteresētību.
Aija apņēmusies panākt, ka bijušais vīrs par notikušo uzņemas atbildību. Viņa ar iesniegumu jau vērsusies Rīgas domes Īres valdē un apsver iespēju domstarpības risināt arī tiesā. "Līdz šim no tiesību sargājošām iestādēm neesam jutuši pietiekamu aizsardzību vai ieinteresētību. Bāriņtiesas apmeklējums tikai ķeksīša pēc, policija divu mēnešu laikā kopš iesnieguma ne reizi ar mani vai vecāko dēlu nav sazinājusies," rūgtumu par pieredzi mēģinājumos risināt samilzušās problēmas namā Pārdaugavā pauž Aija. "Mūsu sajūtas ir tādas, ka Latvijai neesam vajadzīgi."