«Šie darījumi [ar krimptovalūtām] krasi ir auguši. Tāpat sludinājumos paskatāmies - nekustamais īpašums, automašīnas. Aizvien vairāk parādās tieši kriptovalūtās piedāvājumi. [...] Jebkurš bizness principā, vide var būt atvērta jebkuram, tā kā aizliegts tas nav,» saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs Arnis Lībenzons.

Šobrīd gan VID atbilde uz jautājumu, kas tad īsti no juridiskā viedokļa ir kriptovalūta, nav vienkārša. «Priekš pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā prece. Jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam,» saka VID pārstāvis. Nodokļu iekasētāju skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis. Turklāt cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Valsts iestādēs atzīst, ka kriptovalūtas ir pievilcīgas arī naudas atmazgātājiem, teroristiem un kriminālajām aprindām. Valsts policijā atklāj, ka izmeklētāji ir sākuši vairākus ar kripotovalūtām saistītus kriminālprocesus. Visi ir par tirgošanos ar aizliegtām precēm. Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins uzsver, ka policija ir iemācījusies atklāt nelegālos darījumus, kuros izmantotas kriptovalūtas. «Nav tādas vietas kā banka, kur atnākt, un pajautāt, kam pieder šis konkrētais konts, bet ir citi ceļi, kā to ir iespējams noskaidrot,» saka Grišins.

Eksperti norāda, ka darījumiem, kuros izmantota populārākā kriptovalūta «Bitcoin», patiešām izsekot ir ļoti vienkārši - to varot izdarīt teju jebkurš. Tomēr ir radītas arī kriptovalūtas, kas speciāli paredzētas tam, lai darījumi ar tām būtu paslēpti no ziņkārīgo acīm. «Internetu arī izmanto noziedznieki, bet tas nenozīmē, ka pati tehnoloģija ir slikta. Līdzīgi ir ar kriptovalūtām. Jo vairāk tās būs regulētas, jo tīrāka tā vide būs,» uzskata «Zatoshi» valdes priekšsēdētājs Edgars Blaževičs, kura pārstāvētais uzņēmums pēta kriptovalūtu attīstību Latvijā.

Gan valstu, gan visas Eiropas Savienības līmenī kriptovalūtām paredzēta regulējuma izstrāde notiek. Taču pagaidām katra valsts un reizēm pat katra iestāde, katrs ierēdnis uz kriptovalūtām skatās atšķirīgi. «Formāli izskan, ka tas regulējums kaut kur ir, bet katra iestāde, katrs ierēdnis atbild kaut ko citu. Viens saka, ka jā, šeit būtu jāmaksā nodoklis; otrs, ka nebūtu. Bet tajā pašā laikā var piesieties pie jebkuras atbildes, un atrast kaut kādos citos normatīvajos aktos, ka tomēr ir tā un nav,» saka Blaževičs. Arī kriptovalūtu biržas «Paybis» vadītājs Konstantīns Vasiļenko stāsta, ka vēlētos, lai Latvijā kriptovalūtu joma būtu regulēta. Tad viņa uzņēmums varētu šeit izņemt licenci, un klientu uzticība uzreiz būtu lielāka. «Piemēram, Igaunija - viņi pirmie izveidoja kaut kādu regulējumu no Baltijas valstīm par kriptovalūtām. Tas nozīmē, ka jauni «startapi», jauni uzņēmumi ies un reģistrēs kompāniju Igaunijā, jo viņi ar regulatoru var par to jau runāt. Mēs tikai pašā sākumā esam,» vērtē Vasiļenko.

Kamēr Latvijas politiķi vēl domā, vai un kā regulēt kriptovalūtu tirgu, ASV politiķi jau sākuši kriptovalūtās saņemt ziedojumus. Vai šis var būt veids kā izbēgt no partiju finanšu kontroles, par šo tēmu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šonedēļ no intervijas atteicās. Birojā vienīgi norādīja, ka līdz šim nav konstatēts, ka politiskās partijas būtu izmantojušas kriptovalūtas.

Kopumā Latvijā šobrīd nav daudz vietu, kur var norēķināties ar kriptovalūtām. Šādi uzņēmumi ir deviņi, aplēsuši Latvijas kriptovalūtu tirgus analītiķi. Iespēju piedāvā viens bārs, nekustamo īpašumu kompānija, kā arī hostelis, «Apple» ierīču remonta serviss un nacionālā aviokompānija «airBaltic». Pārsvarā uzņēmumiem tas ir vienkārši mārketinga triks. Piemēram, «airBaltic» nemaz nav sava kriptovalūtu konta. Lidsabiedrības sadarbības partneri par aviobiļetēm saņemtos «Bitcoin» maksājumus uzreiz konvertē reālajā naudā, un «airBaltic» kontā maksājums ienāk eiro valūtā. Vienlaikus pie mums darbojas arī trīs kriptovalūtu biržas jeb maiņas punkti.