Tādu lēmumu pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras sagatavotos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā izskatījusi valdības komiteja, raksta Latvijas avīze.

Arī šobrīd likums, kurš liek bērniem iet skolā no septiņu gadu vecuma, tomēr ļauj izglītošanos uz gadu atlikt tad, ja ir tam ir pamatots iemesls, ko savā atzinumā norādījis ārsts vai psihologs.

Kā sola izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, turpmāk “iztiksim bez birokrātijas” un šādus atzinumus vairs nevajadzēs, jo galvenā teikšana būs vecākiem, kuriem pirms lēmuma pieņemšanas tomēr ieteicams konsultēties ar pedagogiem, kuri ar bērnu strādā bērnudārzā, un citiem speciālistiem.

“Galvenā pārmaiņa ir tāda, ka astoņos gados gan vairs skolas gaitas nedrīkstēs uzsākt,” uzsvēra K. Šadurskis.

Viņš piebilda, ka jau tagad obligātais izglītības uzsākšanas vecums ir pieci gadi, jo divus gadus ilgst pirmsskolas sagatavošana. Tomēr līdz šim bijis tā, ka bērni pirmsskolas sagatavošanā apguva to, ko var iemācīties vienā gadā, tāpēc nu nolemts obligātās pirmsskolas sagatavošanas laiku saīsināt.

Turklāt izglītības reforma daļa, kas attiecas uz sešgadniekiem, tiks īstenota ļoti pakāpeniski. Jaunais mācību saturs, kurš izstrādāts, ņemot vērā, ka 1. klasē mācās sešgadīgi bērni, stāsies spēkā jau no 2019./2020. mācību gada, tomēr pārmaiņas likumā par to, ka skolas gaitas uzsākas sešu gadu vecumā, spēkā stāsies tikai 2021.gada 1.septembrī.

Savukārt līdz pat 2023.gadam 1.klases vielu apgūt varēs arī bērnudārzā. Tikmēr pašvaldībām būs jāgādā, lai skolu vidi padarītu piemērotu sešgadniekiem: lai tie, kam nepieciešams, arī skolā varētu gulēt diendusu, lai mācību diena sāktos ar fiziskām aktivitātēm un iespēja izkustēties būtu arī vēlāk dienas laikā, lai stundas nenotiktu tikai strikti sēžot pie sola.

Par skolu vides sakārtošanu būs jāgādā pašvaldībām. Valsts no savas puses došot 3,9 miljonus eiro, lai sešgadīgie pirmklasnieki arī tiktu pie valsts apmaksātām pusdienām. Tāpat ministrs solīja, ka sešgadnieki skolā varēs palikt līdz pat vakaram, kur viņus pieskatīs pagarinātās dienas grupās vai interešu pulciņos.

Bet, ja agrākas skolas gaitas būs vecāku izvēle, varbūt nav vērts gatavot visas šīs reformas, jo, iespējams, lielākā daļa bērnu tā kā tā uz skolu ies 7 gados? K. Šadurskis cer, ka vairums vecāku tomēr ar laiku vairs nebaidīsies bērnu sūtīt uz skolu sešos gados.

"Ja arī nē, tad vismaz tiem vecākiem, kuri nevēlas bremzēt bērnu tālāku izglītošanos, būs iespēja laist bērnu skolā 6 gados," sacīja ministrs.

Viens no pamatojumiem šādai reformai ir, ka sešos gados bērni ir jo sevišķi gatavi apgūt jaunas zināšanas un prasmes, toties 20 un 19 gadu vecumā, kādā ir daudzi tagadējie 12. klašu skolēni, samazinās motivācija mācīties skolā.

Tomēr gala lēmums par sešgadnieku skološanu un citām pārmaiņām izglītības jomā valdībā vēl nav pieņemts, par to pēc divām nedēļām vēlreiz spriedīs valdības komitejā. Uz trūkumiem IZM sagatavotajos dokumentos norādījusi Veselības ministrija, kas pievērsusi uzmanību, piemēram, tam, ka stundu garums plānots vienāds gan sešgadīgajiem, gan vecākiem bērniem. Tāpēc divu nedēļu laikā IZM ieceres jāsaskaņo ar Veselības ministriju.

Tāpat iebildumi joprojām ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, kas norāda, ka vēl ir daudz neskaidrību. Piemēram, vai bērnudārzos būs datori, lai sešgadīgie pirmklasnieki varētu apgūt datoriku un vai pirmsskolās būs iespējams noorganizēt tāda paša līmeņa sporta nodarbības kā skolās.