"Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs," norādīja Valsts prezidents.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības (ES) tiesību pārkāpumiem.
Vējonis arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
"Ieguldot ES fondu līdzekļus 2014.-2020.gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildus ieņēmumus," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.
Nododot Publisko iepirkumu likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicina Saeimu arī izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu. Vējonis rosina noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos. Tas ļautu izvairīties no biežajām kļūdām pēdējā brīža risinājumos un uzlabotu likumu kvalitāti, kā arī sekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai.
Valsts prezidenta kancelejā piebilda - ņemot vērā to, ka Valsts prezidents no 7.februāra līdz 15.februārim oficiālas vizītes ietvaros apmeklē Koreju, vēstule Saeimas priekšsēdētājai parakstīta elektroniski.
Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis ierosinājums nebija guvis vairākuma atbalstu. Šo priekšlikumu ceturtdien atbalstīja 46 deputāti no VL-TB/LNNK, "Saskaņas", Latvijas Reģionu apvienības un "No sirds Latvijai", pret balsoja seši deputāti, bet 29 deputāti - Viktors Valainis, Inesis Boķis, kā arī "Vienotības", kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji - balsojumā atturējās. Vēl desmit parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Arī kopumā likumu galīgajā lasījumā atbalstīja vien 49 parlamentārieši, seši bija pret, bet Jānis Klaužs (ZZS) atturējās. Tikmēr 35 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Likuma izmaiņas nosaka, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Tāpat no iepirkuma procedūras tiks izslēgts kandidāts vai pretendents, ja tas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šis nosacījums attieksies arī uz mazākiem iepirkumiem, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
Kandidāts vai pretendents tiks izslēgts no dalības procedūrā arī tad, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši ES regulējumam. Sēdē debatēs netieši arī netika izslēgta iespēja, ka pieņemtās likuma izmaiņas varētu būt jāskata vēlreiz, ja tās tiktu nodotas otrreizējais caurlūkošanai parlamentā.