Kā iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, VP ENAP, izskatot Veselības ministrijas (VM) 2017.gada aprīļa iesniegumu, dienesta pārbaudes materiālus un materiālus, kas iegūti pārbaudes gaitā, pērn septembrī pieņēma lēmumu atteikties sākt kriminālprocesu.
Lēmumā par atteikšanos sākt kriminālprocesu teikts, ka pārbaudē iegūtā informācija neliecina par to, ka kāda valsts amatpersona būtu tīši veikusi darbības nolūkā radīt kaitējumu visa e-veselības projekta vai kādas tā daļas sekmīgai virzībai vai tīši pieļāvusi vai pati īstenojusi tīšu bezdarbību.
Pārbaudes veicēja ieskatā, problēmas e-veselības projekta izstrādē un ieviešanā, nevar tikt vērtētas no kriminālatbildības kā vissmagākās tiesiskās atbildības puses, bet atsevišķos gadījumos var tikt vērtētas no disciplinārās atbildības vai civiltiesiskās atbildības puses.
Tāpat policija konstatēja, ka atsevišķi e-veselības ieviešanas pasākumi īstenoti noteiktajos termiņos un pat samazināta pieejamā finansējuma apstākļos, taču atsevišķos gadījumos e-veselības projektu ieviešanas pasākumi ilglaicīgi nav sākti vai termiņi bijuši garāki par sākotnēji plānotajiem.
Kā teikts lēmumā, 1.kārtas projektu izstrādē kavējumi saistīti arī VM e-veselības ieviešanas nodaļas likvidāciju un finansējuma saņēmēju maiņu 2009.gada rudenī, kā arī nepietiekamo kapacitāti, savukārt 2.kārtas projektu izstrādes problēmas saistītas ar nepietiekamo kapacitāti un neatbilstošu darba organizāciju.
Projektu «E-karte», «E-recepte», «E-plūsma» un «E-veselības 2.kārta» ieviešanas termiņi atšķīrušies no sākotnēji plānotajiem un kopumā tika pagarināti 11 reizes, tostarp četras reizes pagarināšana bija saistīta ar iepirkumu procedūrā neatbilstošajiem piedāvājumiem, trīs - ar iepirkumu procedūrā saņemtajām sūdzībām, bet četros gadījumos bija nepieciešams papildināt projekta saturu.
Lēmuma arī pausts, ka no IT sistēmu gala pieņemšanas līdz pilnai e-veselības sistēmas pieejamībai pagāja 14 mēneši, VM dienesta izmeklēšanas komisija secinājusi, ka šo ilgumu ietekmējusi izstrādātāja «Lattelecom Technology» nodevumu kvalitāte. Drošības audits atklāja nepilnības, kas neļāva sākt produkcijas vidi izmantot pilnā apmērā, kā rezultātā uzņēmums sāka novērst nepilnības, taču nespēja ievērot līgumā noteiktos termiņus.
VM dienesta izmeklēšanas komisija arī toreiz secināja, ka būtisks kavēklis līdz 2011.gadam bija iesaistīto cilvēkresursu apmērs, kā arī e-veselības projekta lielā kadru mainība, kuras būtiskākais iemesls bijusi finansiāli izdevīgāka darba izvēle, grūtniecība un paredzama ilgstoša ārstēšanās. Kadru mainību ietekmējis arī intensīvais darbs ar lielu ikdienas spriedzi.
Policija pārbaudē pievērsa arī uzmanību Nacionālā veselības dienesta (NVD) un «Lattelecom» līgumiem par e-veselības sistēmas darbības paplašināšanu. Tik noslēgti desmit atsevišķi līgumi, un NVD līgumsodu par noteiktā termiņā neizpildītiem darbiem piemēroja sešos no desmit gadījumiem.
LETA jau rakstīja, ka Valsts kontroles ieskatā, nav ievēroti arī Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējuma izlietojumam atbilstoši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi - vairākos «e-veselības» projektos daļa izdevumu tika atzīti par neattiecināmiem. Turklāt NVD, nepiemērojot līgumsodus sistēmas izstrādātājam 124 131,71 eiro apmērā par termiņu kavēšanu, nav ievērojos likuma prasību rīkoties tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.
VM patlaban Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem nosūtījusi atbildi par e-veselības ieviešanas gaitu. Atbilde satur apjomīgu informāciju gan par e-veselības ieviešanas gaitu, gan e-veselības projektiem, to izmaksām un iemesliem, kāpēc projekta ieviešana mēdza kavēties.
Pēc divām nedēļām, 14.februārī, jautājumu par e-veselības ieviešanas gaitu plānots skatīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē.