Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 72,8% vientuļo pensionāru

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 72,8% vientuļo pensionāru
2016. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1 % iedzīvotāju – par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī. Ekvivalentie (neto) ienākumi ir mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

 

2016. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 330 eiro mēnesī (2015. gadā – 318 eiro mēnesī).

 

Pēc straujā samazinājuma par 4,6 procentpunktiem 2015. gadā nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars būtiski nav mainījies un 2016. gadā bija 18,4 % (2015. gadā – 18,6 %). Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34,3 % (2015. gadā – 34,4 %).

 

Ievērojami samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 25,5 % 2015. gadā līdz 19,8 % 2016. gadā. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 13,4 % un 14,4 %.

 

2016. gadā ir palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem (no 38,1 % 2015. gadā līdz 39,9 % 2016. gadā). Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem – ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, šis rādītājs ir 72,8 %.

 

Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50 %, izņemot 2009. gadu – 47,9 %) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2016. gadā rādītājs sasniedza 56,5 %. Savukārt strādājošo personu nabadzības risks 2016. gadā bija tikai 8,8 % (2015. gadā – 8,3 %).

 

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2017. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

 

2018. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2017. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.