"Ne visiem patīk tas, ka e-veselība tiek ieviesta," runājot par ielaušanās iespējamajiem motīviem, sacīja politiķe un uzsvēra ielaušanās bīstamību, jo sistēma "nav tikai darba nespējas lapas un e-receptes", bet gan tur iespējams iegūt plašu informāciju par visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Barča vērtēja, ka ielaušanās e-veselības sistēmā notikusi gan tāpēc, ka bijis speciāli mērķēts uzbrukums, gan tāpēc, ka sistēmai ir būtiski drošības "caurumi". Deputāte neņēmās minēt, vai ielaušanos veikuši vietējie vai ārzemnieki.

Par notikušo ziņots premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), kurš ir uzņēmies atbildību arī par veselības aprūpes nozari, un jautājumu sākušas pētīt drošības iestādes, stāstīja Barča.

Jautāta, vai Saeimas komisija šodien prasīs, lai saistībā ar visai neveiksmīgo e-veselības ieviešanu "ripo galvas", Barča lēsa, ka sēde varētu būt skaudra, bet par rezultātu viņa vēl neņemoties spriest. Politiķe kategoriski nepieļāva iespēju, ka trūkumu dēļ varētu tikt izlemts e-veselības sistēmas darbu apturēt.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien diskutēs gan par e-veselības ieviešanas gaitu, kā arī plāno izvērtēt jautājumu par iespējamu amatpersonu atbildību. Uz komisijas sēdi ir aicināti Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, kā arī Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvji.

Iepriekšējā nedēļā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē daudzi deputāti bija kritiski par e-veselības sistēmas izveidi, piemēram, deputāts Andris Bērziņš (ZZS) uzsvēra, ka nepiekrīt Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) viedoklim un uzskata, ka vajag izvērtēt arī to, kāpēc izveidojusies šāda situācija. Viņaprāt, e-veselības sistēmai izlietoti ievērojami līdzekļi, tāpēc jāizvērtē, kādu atbildību var prasīt. Ja šis gadījums ar e-veselību tiktu atstāts bez ievērības, tad arī nākamajos projektos varētu rīkoties līdzīgi, piebilda deputāts.

Arī politiķe Silvija Šimfa akcentēja, ka nepieciešams "ļoti skaidri un stingri" skatīt šo jautājumu. Viņa arī pauda sašutumu par e-veselības ieviešanas gaitu, jo pasaulē ārstu konsultācijas notiekot attālināti ar interneta starpniecību, bet mēs joprojām "ņemamies ar receptēm kā akmens laikmetā". Šimfa sacīja, ka Latvija lepojas ar sasniegumiem IT jomā, bet e-veselības ieviešanā notiekot nejēdzības.

Deputāts Andrejs Klementjevs (S) vairākkārt komisijas sēdē akcentēja nepieciešamību izvērtēt amatpersonu atbildību. Parlamentārietis sacīja - ja sistēmas izveidei iztērēti ievērojami līdzekļi, tad ir jāzina, kurš būs atbildīgs par kļūdām. Klementjevs pauda, ka uz sēdi nepieciešams aicināt arī Ģenerālprokuratūras pārstāvjus.

Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Šonedēļ e-veselības sistēmai pieslēgušās visas ģimenes ārstu prakses.

Uz problēmām sistēmas darbībā arī šonedēļ norādījušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas.