Šajā sēdē piedalījās bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, KNAB priekšsēdētāja vietniece Ilze Jurča un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers,
Judins norāda, ka 2017. gada 18. decembrī pārējie komisijas locekļi, izņemot viņu un Ritavaru Jansonu (NA) lēmuši 4. janvāra sēdi novadīt slēgti.
Iesniegumā minēts, ka visas uzaicinātās personas sēdē nav sniegušas nedz slepenu, nedz konfidenciālu informāciju, bet jau iepriekš Sudraba noraidījusi gan lūgumu publiskot pilnu sēdes protokolu, gan priekšlikumu izņemt no protokola to informāciju, kam pēc Sudrabas domām vajadzētu būt ierobežoti pieejamai, un publiskot pārējo daļu.
Kā liecina iesniegums, Sudraba atteikumu pamatojusi ar to, ka komisijas sēde bijusi izziņota kā slēgta un uzaicinātās personas ir rēķinājušās ar to, ka viņu teiktais netiks publiskots. Tomēr jau iepriekš bijusī KNAB darbiniece un tagadējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe, kas sniegusi informāciju sēdē, norādījusi, ka vēlas, lai komisijas sēdi notur atklāti. Viņa norādījusi, ka "nekādus valsts noslēpumus, it īpaši ņemot vērā, ka daudziem, (tai skaitā Sudrabai), nav pielaides valsts noslēpumam, ne es, ne Juris Jurašs izpaust netaisāmies".
Savukārt Jurašs pēc sēdes žurnālistiem atklāja, ka iztaujāšana notikusi ļoti formāli, un viņam drīzāk licies, ka, tuvojoties komisijas darbības beigu termiņam, viņu vienkārši nevarēja neuzaicināt, taču komisijas darba pievienotā vērtība līdzinoties nullei. Deputāti gribējuši zināt par "oligarhu" operatīvo lietu, taču, ņemot vērā, ka daļai komisijas locekļu nav pielaides valsts noslēpumam, atbildes uz jautājumiem Jurašs nebijis tiesīgs atklāt.
Judins norāda, ka sēdē apspriesti jautājumi par "oligarhu lietas" kriminālprocesa kvalitāti un apstākļiem, kas traucējis izmeklēšanu. Saeimas deputāts uzstāj, ka sēdē iegūtās informācijas pieejamības ierobežošanai nav pamata un tiek traucēta komisijas mērķu sasneigšana, jo ierobežo iespēju izmantot 4. janvārī iegūto informāciju komisijas galaziņojuma gatavošanā.
Kā ziņots, viesnīcas "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā "oligarhu lietā", kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Šķēles ģimenei piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā "Ir" tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas "oligarhu lietā".