Viņš atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.

"Valdība visus līdzekļus neatgūs, bet konkrētu summu varēšu nosaukt tad, kad būs panāktas visas vienošanās," pauda Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums "KVV Liepājas metalurga" kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.

"KVV Liepājas metalurgs" maksātnespējas administrators Guntars Koris cer, ka pretendents uz uzņēmuma iegādi izpildīs nodrošināto kreditoru izvirzītos darījuma nosacījumus, un galīgā vienošanās divu nedēļu laikā tiks panākta, aģentūru LETA informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis. Ja darījums nenotiks, administrators kopā ar nodrošinātajiem kreditoriem pieņems lēmumu par tālāko rīcību.

Ekonomikas ministrs arī atklāja, ka par "KVV Liepājas metalurga" iegādi interesējas vairāki potenciālie investori. "Šis ir vienīgais potenciālais investors, ar kuru norit aktīvas sarunas, tomēr paralēli interesi izrāda arī citi investori, bet, tiesa, ar viņiem nenotiek aktīvas sarunas," piebilda Ašeradens.

Vaicāts par iespējām attīstīt "KVV Liepājas metalurga" teritoriju gadījumā, ja tomēr valdība lemtu metalurģijas uzņēmumu pārdot pa daļām, ekonomikas ministrs sacīja, ka šajā teritorijā varētu attīstīt industriālo parku. "Tur var attīstīt industriālo parku, ņemot vērā izcilo infrastruktūru, piemēram, energoresursu apgādi utt. Tā būtu iespēja Liepājā attīstīt jaunu industriālo zonu," teica Ašeradens.

Iepriekš - 2017.gada novembrī - Ašeradens sacīja, ka "KVV Liepājas metalurga" potenciālais investors izteicis vēlmi testēt rūpnīcas krāsni. Bija plānots, ka investors testa darbus beigs 19.decembrī un pēc tam tas paziņos lēmumu - iegādāties vai neiegādāties uzņēmumu. Taču 19.decembrī "KVV Liepājas metalurga" administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis aģentūrai LETA atzina, ka "KVV Liepājas metalurga" mantas potenciālais pircējs atteicies no iepriekš paustās vēlmes veikt uzņēmuma elektrotēraudkausēšanas krāsns testēšanu.

Tāpat aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS "K-1 Liepaja Metallurgical Plant", kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē minētā kompānija palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro. "K-1 Liepaja Metallurgical Plant" vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss.

Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas "KVV Group". 2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "United Group" piedāvāja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā "KVV Group" piedāvāja 107 miljonus eiro.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.