Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Krīzes vadības padome saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.

Dūkalvs informēja, ka patlaban Latvijas meži plūdu dēļ izskatās tāpat kā lauki, jo mežus lielās platībās klāj peļķes, mežus ar mežsaimniecības tehniku nav iespējams izbraukt, līdz ar to arī nav iespējams veikt mežsaimniecības darbus. "Kurzemes mežsaimnieki pat apgalvo, ka situācija ar plūdiem mežos ir kritiskāka nekā tā bija ar plūdiem lauksaimniecībā Latgalē," piebilda zemkopības ministrs.

Dūklavs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm.

Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā "force majeure" apstākli.

"Izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē nepieciešams, jo ir skaidrs, ka nozares pārstāvji var neizpildīt saistības, jo to nebūs iespējams izdarīt fiziski," atzina zemkopības ministrs un piebilda, ka nozare neprasīs valstij kompensēt plūdu dēļ radušos zaudējumus, kuru apmērs vēl nav aplēsts.

Jau vēstīts, ka slapjā laika dēļ mežizstrādātāji lūdza nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju.

Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka laika apstākļu dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Tāpat kavētas mežizstrādes uzņēmumu iespējas savlaicīgi segt banku izsniegto līzinga vai kredīta maksājumus. "Laika apstākļi varētu būt par pamatu, lai varētu izsludināt "force majeure" situāciju meža nozarē un mums netiktu piemēroti sodi," sacīja Cunskis, piebilstot, ka nozare nepieprasa kompensācijas no valsts.

Cunskis paskaidroja, ka laika apstākļu dēļ meža ceļi ir neizbraucami, mežistrāde ir būtiski apgrūtināta, sevišķi vietās, kur ir grants ceļi. "Grants ceļi tiek slēgti un faktiski tie nav izbraucami, jo ir galīgi "šķidri". Daļa ceļu Kurzemē ir zem ūdens, līdz ar to situācija ir drūma, bet īstena ziema ar salu kā nav, tā nav," teica Cunskis.