Kriminālprocesā noskaidrots, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu sākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti.
Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija, norāda VP.
Pierādījumi liecina, ka krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā pienākumus pašvaldības uzņēmumā ieņemtā amatā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē, uzskata VP.
Organizētā grupa bija sekmīgi īstenojusi krāpšanu viena līguma ietvaros, nolemjot to īstenot atkārtoti pēc analoģiskas kārtības. Tas attiecīgi tika īstenots visa 2014.gada laikā, vien nedaudz pamainot organizētās grupas dalībnieku sastāvu, informēja VP.
Likumsargi uzskata, ka minētās noziedzīgās darbības pašvaldības uzņēmumam kopumā radījušas zaudējumus vairāk nekā 700 000 eiro apmērā. Noziedzīgie nodarījumi tika pārtraukti vien 2015.gada sākumā, kad ziņas par iespējamu krāpšanu nāca atklātībā masu medijos.
Apsūdzības lūgts uzrādīt par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu nodarījumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem.
Tāpat policija norāda, ka pēc naudas līdzekļu izkrāpšanas veikta arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas daļai no aizdomās turētajām personām tiek inkriminēta papildus krāpšanai. Par šādu nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana no trim līdz 12 gadiem.
Lietu izmeklēja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un decembrī tā nodota Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai.
Šobrīd aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
VP izmeklēšanā sadarbojās ne tikai ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru, bet arī vairākām ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm. Apjomīgās izmeklēšanas laikā gūtā informācija apkopota aptuveni 40 sējumos, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgi aptuveni 10 000 lapām.
Kā ziņots, TV3 raidījums "Nekā personīga" 2015.gada 1.februārī vēstīja, ka RS, iespējams, notikusi krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi - esot maksāts par ķīmiskajiem līdzekļiem, kuru vietā to iepakojumos piegādāts ūdens.
Raidījums arī ziņoja, ka nanotehnoloģiju lietā policija aizdomās turamā statusu piemērojusi bijušajam RS darbiniekam Vjačeslavam Stunžānam, nanolīdzekļu piegādātājam Aleksandram Bezkorovainijam un revidentam Valērijam Baškirovam.
Reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transportlīdzekļu tīrīšanai un apstrādei, RS ierosināja dienesta pārbaudi, kurā mazgāšanas līdzekļu iepirkumos nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Visi mazgāšanas līdzekļu iepirkumi notikuši atbilstoši ārējiem un iekšējiem normatīviem.
"Nekā personīga" atsaucās uz lietā iesaistītā uzņēmuma SIA "Vialeks" valdes locekli Vitu Baurovsku. Pēc raidījuma sižetiem Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) sociālajos tīklos publiskoja, pēc viņa apgalvotā, Baurovskas vēstuli un video, kurā viņa noliedza sevis iepriekš teikto. Video bija redzams, kā Baurovska no lapiņas lasa tekstu, apgalvojot, ka "intervijā atspoguļotais nav ne ar ko pamatojams, tie ir tikai mani vārdi emocionālā un psiholoģiskā stāvokļa iespaidā". "Nekā personīga" producenti gan pieļāva, ka pašvaldība varētu būt izdarījusi spiedienu uz Baurovsku, kādēļ arī tapis šāds video. Šis Ušakova gājiens izpelnījās plašu rezonansi sabiedrībā, norādot uz to kā "klaji neveiksmīgu PR gājienu".