Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" šovasar paziņoja, ka plāno sākt pasažieru pārvadājumus uz Daugavpili. Šobrīd Lietuvas vilcieni pasažierus ved līdz Turmantas stacijai pie Latvijas robežas, bet uzņēmums izteica vēlmi pagarināt šo maršrutu par aptuveni 15 kilometriem - līdz Daugavpilij. Starp Turmantu un Viļņu kursē dīzeļvilcieni, kas ļauj divu līdz divarpus stundu laikā nokļūt Lietuvas galvaspilsētā.
Kā tobrīd ziņu aģentūrai BNS sacīja uzņēmuma pārstāvis Mants Dubausks, Lietuvas kompānija jau ir tam gatava, bet vēl gaida galīgo apstiprinājumu no AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz).
Sarunas sākās jau vasarā, un tagad Dubausks izteicis cerību, ka atļauju izdosies saņemt līdz gadumijai.
"Patiesību sakot, mēs ļoti nobrīnījāmies, ka Latvijas puse šo atļauju nedod. Ir tādas vieglas aizdomas, ka tas varētu būt saistīts ar to pašu mūsu Reņģes posmu un tas pirmām kārtām ir nevis ekonomisks, bet politisks solis," Masjulis ceturtdien sacījis Seimā.
Eiropas Komisijas (EK) 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot 19,5 kilometrus garo dzelzceļa posmu starp Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.
Kā ziņots, Lietuvas valdība trešdien nolēma atjaunot nojaukto posmu, kā arī uzdeva uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" pārsūdzēt EK noteikto naudassodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu, lai panāktu naudassoda atcelšanu vai tā summas samazināšanu.
Kā tagad izteicies Masjulis, valdības lēmums uzdot Lietuvas valsts dzelzceļu uzņēmumam atjaunot šo sliežu ceļu varētu būs pozitīvs signāls Latvijai un tas liek cerēt, ka atļauja pasažieru pārvadājumiem varētu tikt saņemta.