Šādas metodes jau pielietojot citviet Eiropas Savienībā. Fotoradari liek autovadītājiem samazināt ātrumu tikai nelielā posmā, taču vidējā ātruma mērīšana mazināšot braukšanas ātrumu garākā ceļa posmā. "Pēc būtības ir divas kameras - viena fiksē auto numuru un radars, kas fiksē ātrumu. Otrā galā atkal fiksē numuru un ātrumu, tad dators izrēķina no diviem punktiem, zinot attālumu no punkta "a" līdz punktam "b", kāds bija vidējais ātrums," skaidro Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.
Kā piemērs tiek minēts Salu tilts, kura sākumā un beigās ir radari un kameras. Zinot, ka braucot ar ātrumu 70 kilometri stundā, tiltu iespējams šķērsot trīs minūtēs, tad, ja šis laiks būs mazāks, radars fiksēs konkrēto automašīnu. "Katra metode ir izmantojama savos apstākļos un pie saviem nosacījumiem šī metode palīdz samazināt ātro braucēju skaitu garākos ceļu posmos," saka arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktora vietnieks Ģirts Rorbaks.
Lai ieviestu vidējā braukšanas ātruma kontroli, vēl ir jāpielāgo likumi, kas ļautu par šādu pārkāpumu piemērot administratīvo sodu, tomēr šī metode jau iekļauta ceļu satiksmes drošības plānā 2020. gadam. Tāpat paredzēts kontrolēt tos autovadītājus, kuri, izmantojot policijas klātbūtnes neesamību, cenšas pārbraukt pie sarkanā luksofora signāla.
Daudzi autovadītāji ir pārliecināti, ka šobrīd uz valsts autoceļiem ir izvietots pietiekošs daudzums fotoradaru. Viņuprāt, tas disciplinē un autovadītāji kopumā ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Uz jautājumu, vai vēl vajag fotoradarus, daudzi atbild noliedzoši. Tomēr policijas dati liecina par pretējo. Ar fotoradariem fiksēto ātruma pārkāpēju skaits pieaug. "Radaru konstatēto pārkāpumu skaits aug griezdamies, tas ir vispār neizskaidrojami," atklāj Locs. Tikmēr ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, līdz 20. novembrim ir samazinājies par 15%. 2015. gadā avārijās bojā gāja 159 cilvēki, pērn – 135, bet šogad - 116.