Šāda normatīvā akta izveidošanu rosinājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Minētā likumprojekta mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieku statusu.
Par Otrā pasaules kara dalībniekiem plānots atzīt Latvijas pilsoņus, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā vai legāli iebraukušie Latvijā šajā datumā pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji. Tomēr šī norma neattieksies uz tām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra tā dēvēto militāro bāzu līgumu ar PSRS.
Tāpat par Otrā pasaules kara dalībniekiem neatzīs nacistiskās Vācijas nacionālsociālistiskās partijas un tās paramilitārās struktūras un šī režīma slepenpolicijas un drošības dienesta darbiniekus. Tāpat šāds statuss netiks piešķirts PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, izņemot plānošanas un finanšu un administratīvi saimniecisko struktūrvienību dalībniekus.
Minētais statuss netiks piešķirts arī personām, kas sodītas par noziegumiem pret cilvēci vai līdzīga veida noziegumiem.
Reizē likumā plānots norādīt, ka Latvija nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem tās okupācijas laikā un kā okupēta valsts Otrā pasaules kara laikā karadarbībā nepiedalījās.
Tāpat paredzēts, ka Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks izsniegta noteikta parauga apliecība un piemiņas krūšu nozīme. Iecerēts, ka pašvaldības būs tiesīgas lemt par sociālo garantiju noteikšanu Otrā pasaules kara dalībniekiem un atbilstoši savam budžetam piešķirt viņiem pabalstus, atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.
Saeimai par likumprojektu vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.