Lai Latvijas skolēniem nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni attīstīto valstu vidū, arī izglītības sistēmai efektivitātes rādītājos jātuvojas attīstītajām valstīm. Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.
Konkrēti priekšlikumi optimālajam vidusskolu izvietojuma modelim izstrādāti, ņemot vērā projekta gaitā izveidotās skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformas iespējas. Priekšlikumos tāpat ņemtas vērā konsultācijas ar izglītības nozares ekspertiem, skolu un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī no iedzīvotājiem gūtās atziņas un informācija.
Modeļa izstrāde balstīta uz skolām noteiktiem kritērijiem, kas atbilstoši izvirzītajiem Eiropas līmeņa nosacījumiem Latvijas apstākļos spētu nodrošināt konkurētspējīgas izglītības līmeni. Nepieciešamību noteikt minimālā skolēnu skaita kritērijus valsts līmenī sarunās ar pētniekiem norādījuši arī vairāku pašvaldību vadītāji, par argumentu tam minot pašvaldību deputātu vidū izplatīto izvairīšanos no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Arī vairāku pašvaldību izpildvaru pārstāvji norādījuši, ka, esot šādiem kritērijiem, vietvaru deputātu lēmumi kļūtu atbildīgāki.
Ņemot vērā Latvijas nevienmērīgo apdzīvotību, katrā skolu kategorijā noteikts atšķirīgs minimālā skolēnu skaita slieksnis atkarībā no skolas atrašanās vietas.
Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, bijušie rajonu centri - Ventspils, Talsi, Tukums, Kuldīga, Saldus, Dobele, Bauska, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Valka, Gulbene, Alūksne, Madona, Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Ludza, Balvi, kā arī Smiltene un Līvāni. Šajā kategorijā ir arī ar Rīgu visciešāk saistītā Pierīgas teritorija - Jūrmala, Piņķi, Jaunmārupe, Mārupe, Olaine, Tīraine, Ķekava, Katlakalns, Baloži, Ikšķile, Salaspils, Saurieši, Ulbroka, Upesciems, Ādaži, Carnikava (uzskaitītas tikai tās apdzīvotās vietas, kurās ir vispārizglītojošās skolas).
Trešajā kategorijā iekļauta pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Bet ceturtā kategorija ir kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to neattiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Raugoties uz rekomendējamo minimālo skolēnu skaitu 10.-12.klasēs ar pārejas periodu līdz 2020.gada 1.septembrim, rosināts noteikt, ka visā Latvijas teritorijā tiem būtu jābūt 150 skolēniem, bet attālās un reti apdzīvotās teritorijās - 60 skolēniem. Savukārt no 2020.gada 1.septembra līdz 2023.gada 1.septembrim pirmās kategorijas pilsētām 10.-12.klasē būtu jābūt ne mazāk kā 225 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā - 150, bet attālajās un reti apdzīvotajās teritorijās - 75 skolēniem.
Šāds skolēnu skaits noteikts, lai vidusskolas posmā katrā vecuma grupā būtu iespējams nokomplektēt vismaz divas (lielajās pilsētās - trīs) pilnas paralēlklases, kur būtu iespējama dažādas ievirzes mācību programmu realizācija. Pētnieki uzsvēruši, ka tas gan nenozīmē, ka ikvienā klasē jābūt tieši 25 skolēniem, bet gan to, ka vidējam skolēnu skaitam katrā vidusskolas klasē jābūt ne mazākam par 25.
Šajos kritērijos gan nav apskatītas valsts ģimnāzijas.
Lai arī pētījuma rezultātā ir izstrādāts modelis tikai optimālajam vidusskolu tīklam, pētnieki apzinās, ka izglītības tīkla reformas gaitā izvirzītos mērķus izdosies sasniegt tikai tad, ja tiks sakārtots viss izglītības iestāžu tīkls, ieskaitot pamatskolas un sākumskolas, tāpēc informatīvos nolūkos pētījuma autori minējuši kvantitatīvos kritērijus arī šīm skolām.
Pamatskolas 7.-9.klašu posmā lielpilsētās būtu jāmācās ne mazāk kā 150 skolēniem pārejas periodā līdz 2020.gada 1.septembrim un 225 - līdz 2023.gada 1.septembrim. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, bet attālās un mazapdzīvotās teritorijās - 30 skolēniem. Pētnieki skaidroja, ka salīdzinoši augstie skolēnu skaita kritēriji pamatskolās ārpus reti apdzīvotajām teritorijām izskaidrojami ar problēmām mazākam skolēnu skaitam nodrošināt slodzes un atalgojumu fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un citu specializēto priekšmetu skolotājiem, kā arī ar nepamatoti augstajām dabaszinātņu kabinetu nodrošināšanas izmaksām.
Savukārt sākumskolās 1.-6.klasē lielpilsētās būtu jābūt ne mazāk kā 450 skolēniem, Pierīgā un reģionālajos attīstības centros - 300 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā izglītības pieejamība tiktu nodrošināta maksimāli tuvu dzīvesvietai, izņemot gadījumus, kad bērnu skaits ir nepietiekams, lai nokomplektētu klasi - tie ir vismaz seši skolēni klasē īpaši attālās vietās, bet ne pilsētu tuvumā. Ja skolēnu skaits skolā ir mazāks par 90, tā pētnieku ieskatā būtu jāreorganizē kā lielākas skolas struktūrvienība, tādējādi nodrošinot lielākas skolas iespējām atbilstošu izglītības kvalitāti.