Ķuzis skaidroja, ka līdz 2013.gadam «atkārtotība» zādzību gadījumā bija kā kvalificējošā pazīme, kad varēja piemērot arī kriminālsodu. «Uz šo brīdi tā nav, kas mūs dara bažīgus. [..] Šobrīd faktiski var zagt, cik grib un būs administratīvais sods,» pauda policijas priekšnieks.
Komentējot Valsts kontroles secinājumus VP revīzijā, Ķuzis pauda, ka tā nav konstatējusi neko absolūti jaunu. Viņš atgādināja, ka dažādas rosinātās izmaiņas jau ir izgājušas pirmo lasījumu Saeimā. Vienlaikus neatrisināts ir jautājums par sīku noziegumu dekriminalizāciju.
Ķuzis arī uzsvēra, ka VP ir atrisinājusi virkni sabiedrībai svarīgu lietu, tai skaitā saistībā ar 13.janvāra grautiņiem, Zolitūdes traģēdiju, Imantas pedofilu un psihoaktīvām vielām. «Mēs viņas atrisinājām,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka Valsts kontroles nosauktais atlikums - kriminālprocesi, kas vecāki par pieciem gadiem - pamatā ir kriminālpārkāpumi, mazāk smagi noziegumi.
VP priekšnieks piebilda, ka kopīgajam noziegumu skaitam Latvijā ir tendence samazināties. Šī gada deviņos mēnešos redzams samazinājums par 1%.
Vienlaikus pieaug noziedzīgu nodarījumu skaits pret nepilngadīgajiem, kad bērni kļūst par vardarbības un seksuālu nodarījumu upuriem. Pieaugums iezīmējoties pat 20% apmērām. Tomēr Ķuzis to skaidro arī ar sabiedrības informētības uzlabošanos. «Par šīm lietām daudz vairāk tiek runāts,» viņš teica, uzsverot, ka tie nav cipari tūkstošos.