"S&P Global" norāda, ka galvenais faktors nākotnes novērtējuma paaugstināšanai ir Latvijas ekonomikas straujā izaugsme. Kredītreitinga attīstību veicina pieaugošais iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs uz vienu iedzīvotāju, lai gan tas vēl atrodas zem vidējā līmeņa līdzvērtīgo eirozonas valstu grupā, un sagaidāms, ka IKP izaugsme varētu nodrošināt uzlabojumus arī darba tirgus sektorā. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums sekmējis mērenu kārtējo maksājumu konta deficītu.
Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī uztur veiksmīga politikas veidošana un piesardzīga fiskālās politikas ievērošana. Ja Latvijas ārējais un neto valsts parāds turpinās samazināties un Latvijas tautsaimniecības izaugsme notiks ātrāk nekā prognozēts, neradot bažas par ekonomikas pārkaršanu, "S&P Global" varētu paaugstināt arī kredītreitingu, norāda "S&P Global".
Aģentūra sagaida, ka, neskatoties uz nodokļu reformu un nākamajā gadā gaidāmajām vēlēšanām, tāpat kā līdz šim tiks ievērota fiskālā piesardzība.
"S&P Global" paziņojumā teikts, ka šogad un nākamgad gaidāma Latvijas ekonomikas izaugsme vidēji 4% apmērā, kuru veicina mājsaimniecību patēriņš, investīciju pieaugums, tostarp ES fondu līdzekļu ieplūšana un eksporta pieaugums, jo ir sagaidāma ārējā pieprasījuma palielināšanās. Tomēr darba tirgus pārkaršana varētu liecināt par to, ka turpmākajos gados IKP pieauguma temps samazināsies, un 2019.-2020.gadā ir gaidāma IKP pieaugums 3% apmērā. Situāciju darba tirgū darīs saspringtāku iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas lielā mērā saistīs ar emigrāciju, tādēļ ir gaidāms algu pieaugums, kas savukārt apdraudēs Latvijas uzņēmumu ārējo konkurētspēju.
"S&P Global" uzsver, ka Latvijas valdībai ir iespēja īstenot strukturālas reformas, lai nodrošinātu, ka algu pieaugums ir saistīts ar darba ražīguma palielināšanos. Aģentūra prognozē, ka pēc nodokļu reformas tiks īstenotas strukturālās reformas darba tirgū, izglītībā un veselības aprūpes sistēmā.
Aģentūras vērtējumā, nodokļu reforma veicinās privāto investīciju pieaugumu un varētu arī veicināt produktivitātes uzlabošanos. Pieaugot patērētāju pārliecībai un ienākumiem, ir gaidāms kreditēšanas pieaugums.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, var nedaudz pieaugt budžeta deficīts, un nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts varētu sasniegt 1,3% no IKP. 2018.gadā nodokļu reformas dēļ varētu samazināties budžeta ieņēmumi, taču valdība ir paredzējusi tādus līdzsvarojošus pasākumus kā akcīzes nodokļa palielināšana, norāda "S&P Global", piebilstot, ka budžeta ieņēmumiem nāks par labu arī naskā ekonomikas izaugsme.
"Latvijas ekonomiskā izaugsme šogad ir straujākā pēdējo piecu gadu laikā, un reitingu aģentūras "S&P Global" piešķirtais Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma paaugstinājums ir nozīmīgs apliecinājums tam, ka dodamies pareizajā virzienā. Latvija spēj apliecināt konsekventas politikas īstenošanu, tostarp atbildīgi plānojot nākamā gada valsts budžetu. Tāpat šo panākumu pamatā ir intensīvs darbs pie nodokļu sistēmas pilnveides, kas turpmākajos gados nesīs vērienīgas pārmaiņas," sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "S&P Global" šogad marta beigās apstiprināja Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A-" līmenī.