Viņš teica, ka pašreizējā situācija, kad Latvijā izvietots NATO starptautiskais bataljons, ir klasisks piemērs tam, kā var uzlabot drošības situāciju reģionā. "NATO karavīru klātbūtne parāda, ka NATO dalībvalstu pienākums ir nodrošināt mieru un aizsardzību mūsu sabiedrotajiem," sacīja Fērijs.
Runājot par to, ko vēl var darīt reģiona drošības veicināšanai, Fērijs uzsvēra sadarbības nozīmi. Viņš arī akcentēja, ka NATO vienmēr ir gatava reaģēt, nepieciešamības gadījumā atbalstot sabiedrotos.
Komentējot Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Zapad 2017", Kanādas Senāta spīkers pauda viedokli, ka par tām nevajadzētu uztraukties, bet jāseko līdzi situācijai. Viņš piebilda, ka šādas mācības nenotiek pirmo reizi un Krievijai ir tiesības rīkot mācības.
"NATO klātbūtne Baltijas valstīs ir atbalsts Latvijai un Baltijas valstīm kopumā kā NATO dalībvalstīm. Tas nav domāts, lai provocētu, tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu stabilitāti," sacīja Fērijs.
Runājot par melīgu informāciju un viltus ziņām, Fērijs pauda, ka tās vajadzētu ignorēt, bet atbildēt uz precīziem faktiem, uz tādiem, kas prasa atbildi.
Kā ziņots, Fērijs un viņa vadītā delegācija oficiālā vizītē šonedēļ apmeklēja Latviju. Kanādas Senāta spīkers tikās ar Latvijas amatpersonām, kā arī devās uz Ādažu bāzi, lai tiktos ar Kanādas kontingenta karavīriem, kas dien Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālajā kaujas grupā.
Kanādas bruņotie spēki NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros uz Latviju nosūtījuši apmēram 450 Sauszemes spēku karavīru no mehanizētā kājnieku bataljona, kā arī bruņumašīnas, izlūkvadu un atbalsta elementus.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.