Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,2%, bet pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem otrajā ceturksnī IKP, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 4%.
Šī gada otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010.gada cenās - 5,7 miljardi eiro.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 7%. Kāpumu uzrādīja gandrīz visas nozares. Pārtikas produktu ražošana augusi par 7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana - par 4%. Ievērojami pieaugumi arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā - par 34%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 23%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 21%.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 16%. Atsākoties ceļu būves darbiem, ievērojams kāpums bija karjeru izstrādē - par 33% (smilts, grants, šķembas).
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 11%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē - par 9% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 31%.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 16%. Kāpums bija nedzīvojamo ēku būvniecībā - par 17%, ceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 28% un maģistrālo cauruļvadu būvniecībā - par 18%. Samazinājums - dzīvojamo māju būvniecībā - par 15%.
Mazumtirdzniecībā gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecība augusi par 3%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 2%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 11%.
Transporta nozarē pasažieru pārvadājumi palielinājušies par 7%, kravu pārvadājumi samazinājušies par 4%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības augušas par 7%, pasta un kurjeru darbības pieaugušas par 5%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 7%, tajā skaitā izmitināšanā - par 10%, ēdināšanā - par 5%.
Finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē turpinās finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazināšanās. Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms audzis par 1%.
Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi mājokļa uzturēšanai palielinājušies par 0,5%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 3%. Par 8% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem, bet izdevumi pārtikas produktiem saglabājušies iepriekšējā gada līmenī. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 26%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs - par 21% un mašīnās un iekārtās - par 25%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 47%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi otrajā ceturksnī palielinājušies par 5%, tai skaitā preču eksporta - par 4% bet pakalpojumu eksporta - par 7%. Pamatā eksportu uz ES valstīm veidoja koksnes, koka un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles) un pārtikas produkti, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumu eksports. Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 8%, tai skaitā par 9% - preču imports un par 6% - pakalpojumu imports. No ES valstīm galvenokārt tiek importēti pārtikas produkti, datori, elektroniskās un optiskās iekārtas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi.
2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, par 9% palielinājās darbinieku atalgojums. Šo kāpumu veicināja atalgojuma pieaugums apstrādes rūpniecībā - par 8%, būvniecības nozarē - par 10%, pakalpojumu nozarēs - par 9%. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 5%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 9%.
Gaidāma IKP datu revīzija sakarā ar 2015 gada datu integrēšanu laikrindās, norāda CSP. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 29.septembrī.
 |