Kā aģentūrai LETA iepriekš paudis Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības prezidents Aivars Vētra, organizācijas satrauc Veselības ministrijas (VM) attieksme pret rehabilitācijas lomu invaliditātes un darba nespējas mazināšanā.
Vētrā norādījis, ka par to liecina tas, ka veselības aprūpes sistēmas reformas konceptuālais piedāvājums visu uzmanību pievērš tikai medicīnas un farmācijas industrijas balstītās diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai, lai samazinātu mirstību no slimībām un traumām. Izārstētu, bet smagu invaliditāti ieguvušu personu tālākā kopšana, uzraudzības nodrošināšana, ārstēšana, lai nepieļautu tālāku veselības un funkcionēšanas pasliktināšanos kompleksi pētīta nav.
Savukārt ministre nevarot teikt, ka rehabilitācija nav iekļauta, tā neesot vienkārši īpaši izcelta. "Piemēram, runājot par insulta pacientiem, ir skaidrs, ka viņam pavisam ātri būs nepieciešami rehabilitācijas pakalpojumi," piebilda Čakša.
Viņa norādīja, ka te jautājums - kas ar pacientu notiek, kad viņš tiek izrakstīts, proti, vai viņš tālāk dodas uz ļoti specifisku rehabilitācijas iestādi, vai saņem rehabilitācijas pakalpojumu slimnīcā. Tāpat būtiska esot akūtā rehabilitācija, jo skaidrs, ka pēc akūtām operācijām cilvēks, iespējams, pat nākamajā dienā sāk rehabilitāciju. Šo iemeslu dēļ ministre nevēlas nodalīt rehabilitāciju atsevišķi.
Jau ziņots, ka jūlija beigās valdība bez būtiskām debatēm atbalstīja konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Reforma paredz virkni dažādu izmaiņu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.