Tas teikts nākamās nedēļas valdības sēdei sagatavotajā ZM informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai".
ZM arī rosina vienoties ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas precēm, kurām PVN likme tiks samazināta līdz 5%, cenas mazumtirdzniecībā tiks samazinātas.
Tāpat ZM norāda, ka, ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, paralēli jāīsteno Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupas ieteiktie pasākumi, ar kuriem paredzēts samazināt ēnu ekonomiku lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā tirgos un ielu tirdzniecības vietās.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Latvija ir viena no piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā netiek piemērotas samazinātās PVN likmes pārtikas produktiem. Ieviešot samazināto 5% PVN likmi atsevišķiem augļiem, ogām un dārzeņiem, Latvija būtu viena no 24 ES valstīm un pirmā starp Baltijas valstīm, kas ieviesusi samazināto PVN likmi noteiktiem pārtikas produktiem.
ZM informē, ka Ungārija, Rumānija un Slovākija salīdzinoši nesen ir ieviesušas samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem. Šo valstu pozitīvā pieredze PVN samazināto likmju ieviešanā ir bijis pamats tam, ka gan Rumānija, gan Ungārija no 2015.gada ir paplašinājušas samazināto PVN likmju piemērošanu pārtikas produktiem.
ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka PVN likmes samazināšana ir īpaši ieteicama nozarēs, kurās ir liela ēnu ekonomika, un "Eurostat" datu izvērtējums liecina, ka augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā varētu būt ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. "Eurostat" dati sniedz informāciju par to, ka citas ES valstis norāda krietni lielākas eksporta datu vērtības, nekā Latvija norāda importa datu vērtības. Piemēram, Latvijā importēto zemeņu un tomātu kopējā vērtība, kas nesakrīt starp citu valstu norādītajām eksporta vērtībām, no 2015.gada līdz 2016.gadam veidoja 12,4 miljonus eiro.
Pašlaik izteikti liels cenu kropļošanas risks pastāv augļu, ogu un dārzeņu nozarē, jo šajā nozarē darbojas liels mazo tirgotāju skaits, kuri augļu, ogu un dārzeņu produkciju tirgo dažādos tirgos, tirdziņos un ielu tirdzniecības vietās, izvairoties no PVN maksāšanas. Tādējādi šie tirgotāji ir konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar augļu, ogu un dārzeņu ražotājiem, kas godprātīgi darbojas legālajā tirdzniecībā. Samazinot PVN likmi līdz 5%, legālo tirgotāju konkurētspēja būtiski palielinātos, uzskata ZM.
Vietējie augļu, ogu un dārzeņu audzētāji salīdzinājumā ar citu valstu augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem nav konkurētspējīgi, norāda ZM. Ja preču saņēmējs ir citas ES dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, tad, izpildoties likumos definētiem nosacījumiem, piegādātājam ir tiesības šai preču piegādei piemērot PVN 0% likmi. Savukārt, iepērkot produkciju no Latvijas augļu, ogu un dārzeņu ražotāja, kas Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrējies kā PVN maksātājs, par produkciju ir jāsamaksā pilna summa ar PVN. Kaut arī šo summu kā priekšnodokli var atgūt, tas notiek ar laika nobīdi un prasa papildu apgrozāmos līdzekļus.
ZM paredz, ka līdz ar samazinātās PVN likmes ieviešanu lauksaimniecības produktu pārstrādātāji būs ieinteresēti vairāk iegādāties Latvijas augļus, ogas un dārzeņus, jo neveidosies tik lielas cenu atšķirības, iepērkot šo produkciju no Latvijas ražotāja ar 5% PVN likmi vai iepērkot šo pašu produkciju no kādas citas ES valsts augļu, ogu vai dārzeņu ražotāja ar 0% PVN likmi. Tādējādi ZM paredz, ka palielināsies vietējās produkcijas īpatsvars pārtikas ražošanā.
PVN pārtikas precēm ir regresīva rakstura nodoklis, skaidro ZM. Tas nozīmē, ka šis nodoklis veido lielāku finansiālo slogu mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tādējādi PVN samazināšana ir viens no valsts instrumentiem, ar kuru kaut nedaudz ir iespējams finansiāli atbalstīt mazturīgos iedzīvotājus, norāda ZM.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka PVN likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, labvēlīgi ietekmētu visus maznodrošinātos, kas tos iegādāsies.
ZM norāda, ka, samazinot PVN likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, būs iespējams panākt pozitīvāko efektu, ievērojami mazinot uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā un palielināt legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju.
Patlaban Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu produkcijas tirgus daļa, kurai tiek piemērota PVN 21% standartlikme, ir apmēram 30 līdz 40%, bet, samazinot PVN likmi Latvijā raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem līdz 5%, legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība palielināsies par 20%, uzskata ZM.
Ieviešot samazināto PVN likmi, valsts budžeta ieņēmumi varētu samazināties ne vairāk kā par 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro, rēķina ZM.
Vidēji Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu samazināties par 1,9% līdz 3,5%, tomēr, tā kā ir paredzams, ka legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība palielināsies par 20%, vidējais augļu, ogu un dārzeņu cenu samazinājums varētu sasniegt pat 6,7%, prognozē ZM. Legāli strādājošo tirgotāju produkcijai cenas samazināsies par 13,2%.
Augļu, ogu un dārzeņu cenai samazinoties no 1,9% līdz 3,5%, vidējais patēriņš varētu palielināties no 1,2% līdz 2,3%, prognozē ZM. Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu pieaugt par 8% līdz 8,6%.