Viņa gan piebilda, ka sabiedrībai vajadzētu būt redzīgiem pret šiem pārkāpumiem visu laiku, nevis tikai pēc tam, kad notikusi kāda nelaime, par kuru plaši ziņots medijos.

Krastiņa mudināja cilvēkus, pamanot bērnu tiesību pārkāpumus, rīkoties uzreiz un preventīvi, ziņojot par tiem atbildīgajām valsts iestādēm. Ja pārkāpumi tiek pieļauti pret tuva cilvēka bērnu, tad vispirms var runāt ar šī bērna vecākiem, bet iestādēs vērsties tikai tad, ja nekas nemainās uz labo pusi.

LM speciāliste atzina, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez uzraudzības nedrīkst atstāt ne minūti, pat tad, ja jāizskrien uz veikalu ielas otrā pusē. "Tas ir pārkāpums gan teorētiski, gan praktiski, jo likums neparedz nekādus izņēmuma gadījumus, vai jūs aizejat uz divām vai piecām minūtēm."

Krastiņa atzina, ka ikdienā mazuļu atstāšanu bez uzraudzības mājoklī izkontrolēt nav iespējams, ja vien par to nepaziņo līdzcilvēki. Tomēr, saskaņā ar Valsts policijas statistiku, 2016.gadā par bērna atstāšanu bez uzraudzības ir noformēti 107 administratīvā pārkāpuma protokoli, bet 2015.gadā noformēti 103 šādi administratīvā pārkāpuma protokoli. "Tas ir pietiekami liels skaits, kas nozīmē, ka šajos gadījumos ir radīts risks bērna drošībai un, iespējams, dzīvībai," sacīja LM pārstāve.

Viņa pastāstīja, ka patlaban par bērna atstāšanu bez uzraudzības var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 70 eiro, bet ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā šo sodu plānots palielināt līdz 210 eiro. Tomēr Krastiņa uzsvēra, ka papildus naudas sodam smagākos gadījumos vecākiem var draudēt pat bērna aizgādības tiesību atņemšana.