Garbars stāstīja, ka līdz ar reformām atalgojums robežsardzē pēc skolas beigšanas ir sasniedzis 700 eiro un šī summa esot vērtējama kā pietiekama, lai prasītu darba kvalitāti. Šāda atalgojuma apstākļos robežsardze sekmīgi aizpildot brīvās štata vietas, tomēr Garbars vēlētos, lai tiktu palielināts kopējais štata vietu skaits, lai dienests pilnvērtīgāk spētu pildītu visus uzdevumus.

Materiālā nodrošinājuma jomā sāpīgs jautājums esot formastērpi, piemēram, robežsargi nereti izvēloties paši par saviem līdzekļiem pirkt gumijas zābakus, jo robežsardze nespēj nodrošināt viņus ar tādiem apaviem, kādus paši darbinieki vēlas lietot. Šim mērķim dienestam vajag papildus 300 000 līdz 400 000 eiro gadā, ko robežsardze pieprasīšot nākamā gada budžetā.

Savukārt mašīnu krēsli dienestā neesot problēma. Kā ziņots, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība apgalvoja, ka Valsts robežsardzē līdzekļu trūkumu dēļ no robežsargiem tiek vākta nauda lietotu automašīnas krēslu iegādei un pielāgošanai dienesta vajadzībām.

Garbars pastāstīja, ka šogad uz Latvijas ārējās robežas ir aizturēti 65 nelikumīgie robežšķērsotāji, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, ko Garbars saista ar robežsargu darba uzlabošanos. Šogad nav aizturēts neviens Latvijas iedzīvotājs, kas būtu iesaistījies nelegālā cilvēku pārvietošanā. Iemesls tam esot bargāki sodi par šādiem noziegumiem, proti, ap diviem gadiem cietumā. Tā vietā šie cilvēki esot atgriezušies pie akcīzes preču kontrabandas, kur savukārt ir redzams pieaugums.

Robežsardzes vadītājs stāstīja, ka ierīkota robeža allaž nozīmē, ka būtiski samazinās vēlme šajos posmos nelegāli šķērsot robežu. Pat ja žogs nav gar visu robežu, tas tomēr dod iespējas robežsargiem vairāk koncentrēt savu darbu riskantajās vietās.