Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz "finišam". Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.
Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.
"Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IK,” uzsvēra Kučinskis.
Komentējot risinājumus veselības aprūpes finansēšanā, premjers norādīja, ka veselības aprūpe šobrīd ir izanalizēta krustām šķērsām. Pašlaik vienkārši nepieciešami izšķiroši lēmumi par to, kā sistēma darbosies.
"Man lielais neatbildētais jautājums ir par to, kā iesaistīt veselības apdrošināšanā tos cilvēkus, kuri neatrodas nodokļu maksātāju zonā, jo viņus visus arī nevar pielīdzināt un uzlikt visiem vienu maksājumu," teica Kučinskis.
Vienlaikus viņš noliedz, ka reformu īstenošanu varētu uzticēt kādiem ārvalstu ekspertiem. "Atsevišķos sektoros ārvalstu ekspertiem to varētu uzticēt, ja nepieciešams padoms, bet viņu kopējs darbs ar parlamentu un valdību, lai lemtu par reformām, nozīmētu valstij vispār pazaudēt savas pilnvaras," viņš sacīja.
Vienisprātis ar premjeru bija arī Vējonis, kurš uzsvēra Latvijas spēju pašai pieņemt lēmumus jomā. "Mēs esam neatkarīga valsts un pašiem jābūt gataviem un spējīgiem risināt tās problēmas, kas mūsu valstī ir. Piesaistīt ekspertus konsultācijām var, tomēr lēmumi jāpieņem pašai valdībai un politiķiem," uzskata Valsts prezidents.
Viņš pauda stingru nostāju, ka nodokļu reforma ir jārealizē un nekāda atkāpšanās nav iespējama. Tikmēr visas tehniskās nianses ir valdības un Finanšu ministrijas (FM) uzdevums.
Kā ziņots, koalīcija 26.jūnijā vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31% apmērā. Ceturtdien, 29.jūnijā, nodokļu reformas modelis tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
"Koalīcija vienojās piedāvāt diferencēt IIN likmes - ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis," informēja Kučinskis. Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums paredzēja ieviest divas IIN pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.
Tāpat koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.