FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation's Counterproliferation Center (FIB)) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas - "Reģionālā investīciju banka", "Baltikums Bank" un "Privatbank" - nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.
Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015.gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības. Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā.
"FKTK ieskatā šie sodi ir kā preventīvs pasākums no uzrauga puses, lai Latvijas komercbankas nopietni pārvērtētu iespējamos riskus, kas saistīti ar starptautisko sankciju prasību pārkāpšanu vai apiešanu, tai skaitā pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā un nākotnē nepieļautu šādas situācijas iespējamību. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze un nepārtraukti attīstās noziedzīgo darījumu shēmas, banku iekšējās kontroles sistēmām, t.i., savu klientu saimnieciskās darbības un ar to saistīto risku pārzināšanai, kā to nosaka “pazīsti savu klientu” princips, ir jābūt tādā līmenī, lai bankas netiktu izmantotas aizdomīgos darījumos. FKTK sadarbība ar citu valstu uzraudzības iestādēm sniedz pārliecību, ka Latvijas banku sektors turpinās pilnveidoties kā stabils sadarbības partneris," sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Viņš arī norādīja, ka FKTK vēlas izteikt pateicību ASV Finanšu ministrijas departamentam - Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam ("Financial Crimes Enforcement Network" (FinCEN)) par palīdzību.
Tāpat FKTK informēja, ka visas trīs iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas visefektīvāk ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu savlaicīgi konstatēt darījumus, kas noveda pie starptautisko sankciju apiešanas, un rīkotos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 641 514 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā viena mēneša laikā. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apmērā.
Saistībā ar minēto starptautisko sankciju apiešanas darījumiem FKTK veica mērķa pārbaudes "Baltikums Bank" un "Privatbank". Savukārt papildus šai mērķa pārbaudei FKTK veica arī plānoto klātienes pārbaudi "Reģionālajā investīciju bankā", kas aptvēra plašāku bankas iekšējas kontroles sistēmas darbību. Līdz ar to šai bankai piemērotā soda nauda noteikta arī par pārbaudē konstatētajiem NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem. "Reģionālā investīciju banka" nebija nodrošinājusi pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību. Banka ir apņēmusies pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, tajā skaitā uzlabot informācijas tehnoloģiju (IT) nodrošinājumu, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.
FKTK informēja, ka "Reģionālajai investīciju bankai" piemērota 570 364 eiro soda nauda, kā arī izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām. Bankai uzdots izvērtēt iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā un veikt nepieciešamos pasākumus tās darbības pilnveidošanai un efektivitātes nodrošināšanai atbilstoši pasākumu plānam, veikt neatkarīgu pārbaudi par klientu bāzes klasifikāciju un IT nodrošinājumu, kā arī izvērtēt riskus saistībā ar starptautisko sankciju prasību izpildi. Banka apņēmusies ieguldīt iekšējās kontroles sistēmas pilnveidē 2017.-2018.gadā apmēram 2,8 miljonus eiro.
Savukārt "Baltikums Bank" un "Privatbank" katrai piemērota soda nauda 35 575 eiro apmērā. Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem varēja būt 142 300 eiro. "Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru," atzīmēja FKTK. Abām šīm bankām uzdots izstrādāt pasākumu plānu, lai turpmāk nodrošinātu, ka banka spēj identificēt darījumus, kas vērsti uz starptautisko sankciju apiešanu vai pārkāpšanu.
Pēc FIB paustā, ārvalstu pilsoņi laika posmā no 2009. līdz 2016.gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tajā skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Atbilstoši FIB sniegtajai informācijai dažos šo shēmu posmos tika izmantoti iepriekš minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs.
Vienlaikus FKTK atzīmēja, ka ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un ASV sankciju sarakstos, bet izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai. Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem - šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumu veikšanu caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus. Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm.
Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot. Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem.
Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem, norāda FKTK. Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK pēdējos gados vairākas bankas ir sodījusi par NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem.
Tostarp 2016.gadā komisija četrām kredītiestādēm - "ABLV Bank", "Swedbank", "Baltic International Bank" un "Latvijas pasta bankai" - piemēroja soda naudu par NILLTFN likuma prasību neievērošanu kopumā 5,934 miljonu eiro apmērā, kā arī noteica tām virkni pienākumu, kas veicami, lai sakārtotu un pilnveidotu banku iekšējās kontroles sistēmas. Papildus tam tika piemērota soda nauda vienam bankas valdes loceklim 25 000 eiro apmērā, savukārt vienā gadījumā par NILLTFN atbildīgajam valdes loceklim tika izteikts brīdinājums. "ABLV Bank" pērn par NILLTFN likuma prasību neievērošanu tika piemērota saoda nauda 3,167 miljonu eiro apmērā, "Swedbank" - 1,362 miljonu eiro apmērā, "Baltic International Bank" - 1,1 miljona eiro apmērā, bet "Latvijas pasta bankai" - 305 000 eiro apmērā.
Savukārt 2015.gada beigās FKTK par pārkāpumiem NILLTFN likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā piemēroja tobrīd lielāko iespējamo naudas sodu 2,017 miljonu eiro apmērā. FKTK atstādināja arī bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piemēroja individuālus naudas sodus toreizējiem bankas valdes locekļiem.