Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos konceptuāli atbalsta šo priekšlikumu. Padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs un citi mazākumtautību skolu direktori IZM apliecinājuši, ka šāda prakse daudzās skolās tiek īstenota jau tagad un šis priekšlikums ir atbalstāms.
Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās, ir tiesīgs izvēlēties centralizētā eksāmena kārtošanas valodu - latviešu vai krievu valodu, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos. Patlaban eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, savukārt to izpildes valodu - latviešu vai krievu - izglītojamais ir tiesīgs izvēlēties.
2000.gada 1.septembrī stājās spēkā Valsts valodas likums, un latviešu valodas prasme kļuva par neatņemamu sastāvdaļu gan valsts, gan privātajā sektorā. Ievērojot minēto, bija jāizveido tāda izglītības sistēma, kas gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba un izglītības tirgū.
Izglītības likuma pārejas noteikumi nosaka, ka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, kā arī tiek nodrošināta ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguve mazākumtautības valodā.
Gadu gaitā izstrādātie un pieņemti noteikumi un to grozījumi, kas regulēja valsts valodas lietojuma prasības izglītības procesā veidojuši pozitīvus priekšnoteikumus sekmīgai mazākumtautību izglītojamo izglītības ieguvei latviešu valodā. Piemēram, analizējot eksāmenu rezultātus pēc Valsts izglītības satura centra (VISC) sniegtās informācijas, pēdējos gados vērojama tendence mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā.
Uzsākot īstenot iepriekš minēto kārtību attiecībā uz izvēles iespēju eksāmenu kārtot latviešu vai krievu valodā, 2008./2009.mācību gadā 60% mazākumtautību izglītojamo, kārtojot eksāmenus, atbildēja latviešu valodā, 40% mazākumtautību izglītojamajiem atbildot krievu valodā. Savukārt 2015./2016.mācību gadā eksāmenu kārtošanas latviešu vai krievu valodās proporcija sasniedza aptuveni 85% latviešu valodā un tikai 15% - krievu valodā.
Ņemot vērā pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā, ar noteikumu projektu IZM paredz noteikumu grozījumus, nosakot, ka izglītojamajam, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību, tādējādi tam attiecoties arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda, tādējādi vairs neparedzot izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu.
Papildu iepriekš minētajam grozījumam ar noteikumu projektu plānots papildināt noteikumus par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, nosakot, ka eksāmena vadītājs eksāmena norisi vada latviešu valodā, izņemot valodu mācību priekšmetos. Šāda grozījuma nepieciešamība pamatota ar to, ka Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji, piedaloties kā novērotāji centralizēto eksāmenu norisē, konstatējuši, ka atsevišķās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, eksāmenu norise tiek vadīta mazākumtautību valodā. Šādā rīcībā saskatāma iespējama pretruna ar Valsts valodas likumā noteikto, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā.