Šādu lēmumu otrdien pieņēma Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome. Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris pastāstīja, ka sarunas ar Veselības ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju tiks turpinātas un to galvenais mērķis ir panākt, lai no 1. jūlija notiktu izmaiņas pagarinātā normālā darba laika noteikšanā mediķiem. Saskaņā ar Veselības ministrijas solījumu pagarināto normālo darba laiku mediķiem plānots atcelt pakāpeniski. Tiesa, ministrija to solījusi izdarīt no nākamā gada janvāra, jo tas saistīts ar pieejamo papildu veselības nozares finansējumu. Ārstniecības likums nosaka tiesības piekrist ārstniecības personām strādāt pagarināto darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā, 240 stundas mēnesī. Darba likuma izpratnē normāls darba laiks ir 40 stundas nedēļā. Arī citās profesijās strādājošie drīkst strādāt garāku darba laiku, taču tas neskaitās «pagarinātais normālais», bet gan virsstundu darbs, par ko ir jāmaksā dubultā.
Veselības ministrija jau pagājušajā gadā Saeimā iesniedza priekšlikumu pakāpeniski atteikties no šāda darba laika mediķiem - pirmajā gadā samazinot pieļaujamo darba stundu skaitu līdz 220, nākamajā - 200, tad līdz 180. Arī šogad ministrija piedāvā šādu risinājumu.
Mediķu arodbiedrība turpretī uzskata, ka atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika jāsāk jau šā gada jūlijā, tāpēc arodbiedrības padome nolēmusi turpināt sarunas, bet vienlaikus plānot protesta akciju. Tās ideja ir mobilizēt mediķus un masveidā atteikties no pagarinātā darba laika. Par to gan pašiem mediķiem atšķiras viedokļi, kā arī - atsevišķās ārstniecības iestādēs ir jau notikušas izmaiņas, piemēram, Rīgas Dzemdību nams ir atteicies no pagarinātā darba laika. V. Keris norāda, ka viedokļi par protesta akcijām ir dažādi, taču mediķi uzskata, ka jāsaglabā brīvprātības princips. Neatkarīgās rīcībā ir arī informācija, ka dažās slimnīcās mediķi vadībai pauduši vēlmi turpināt strādāt pagarināto normālo darba laiku. Visticamāk, tas saistīts ar zemo mediķu atalgojumu, un pagarinātais darba laiks ļauj strādāt vairāk. Taču atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika ir arī jautājums par virsstundu apmaksu, kas nozīmē, ka slimnīcai, ja mediķis darbā būs nepieciešams ilgāk, būs jāmaksā par virsstundām, ko tagad var nedarīt.
Taču ir mediķi, kuri jau atteikušies strādāt šādu darba laiku un uzskata to par «piespiedu darbu». Tāpat Bērnu slimnīcas ķirurgi, Rīgas Dzemdību nama mediķi un Latvijas Ķirurgu asociācijas biedri vērsušies Satversmes tiesā ar prasību atcelt netaisnīgās likuma normas. Mediķu arodbiedrība vienojusies jautājumu par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku izskatīt vēlreiz maija vidū, kad, pēc V. Kera teiktā, būs zināma atbildes reakcija no Saeimas par iespēju mainīt likumu.