Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,7 %, enerģētikas nozarē – par 17,6 %, izglītībā – par 9,7 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,6 % un ieguves rūpniecībā – par 9,2 %.
Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs, izņemot ieguves rūpniecību, ietekmēja galvenokārt darba samaksas un neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Enerģētikas nozarē gada laikā pieauga arī brīvprātīgo sociālo iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksu u.c.) apjoms, bet citu pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē palielinājās darba devēja izmaksāto pabalstu summas.
Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu svārstības gada laikā. Lai gan nostrādātās stundas samazinājās gan citu pakalpojumu, gan ieguves rūpniecības nozarē, to izmaiņas vairāk ietekmēja ieguves rūpniecības vienas stundas darbaspēka pārmaiņas.
Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija transporta un uzglabāšanas nozarē – 1,3 %, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – 2,5 %. Šajās nozarēs darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu kāpums bija neliels, savukārt straujāk pieauga nostrādātās stundas.
2016. gada 4. ceturksnī visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (15,35 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumos (11,90 eiro), enerģētikas nozarē (10,74 eiro), valsts pārvaldē (9,58 eiro) un ieguves rūpniecībā (9,44 eiro). Savukārt zemākās darbaspēka izmaksas stundā bija izmitināšanas, ēdināšanas (4,98 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (6,05 eiro), citu pakalpojumu un izglītības nozarēs (6,18 eiro), kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu (6,43 eiro).
Plašāka informācija par darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Darbaspēka izmaksas – Galvenie rādītāji”. Dati par darbaspēka izmaksām 2016. gadā un 2016. gada 4. ceturksnī publicēti datubāzē sadaļā “Darbaspēka izmaksas” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).
Metodoloģiskie skaidrojumi
Darbaspēka izmaksas ietver bruto darba samaksu un pārējās darbaspēka izmaksas. Vienas stundas darbaspēka izmaksas aprēķinātas, darbaspēka izmaksu summu dalot ar nostrādāto stundu skaitu.
Darba samaksa ir regulāra un neregulāra tiešā darba samaksa – pamatalga (mēneša, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, samaksa par nenostrādātām dienām (atvaļinājumu un citām dienām, kurās nestrādā), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.). Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem vienas stundas darbaspēka izmaksas un to pārmaiņas ir aprēķinātas nozarēs B-S atbilstoši NACE 2.red.
Rādītāju pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.