Pēc viņa teiktā, patlaban ministrija ir grūtā saskaņošanas procesā ar visām iesaistītajām institūcijām par algu paaugstinājuma tālāko grafiku, jo saņemti iebildumi gan no Finanšu ministrijas, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, un tie ir diametrāli pretēji.

«Mēs iesim ar nesaskaņotu ziņojumu uz valdību. Iespējams, mēs nevarēsim ievērot to algu pieauguma grafiku, kas ir ierakstīts mūsu plānos, jo viens no ietekmējošiem faktoriem ir saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu un to, cik veiksmīgi mums norisināsies sarunas ar pašvaldībām, kas ir vispārizglītojošo skolu dibinātājas. Ja sarunas būs nesekmīgas, finanšu avota algu paaugstināšanai nebūs. Nav papildu naudas, nav lielāku algu,» skaidrojis ministrs.

Pēc viņa teiktā, otrs resurss pedagogu atalgojumam ir tautsaimniecības tālāka attīstība. Šadurskis uzskata, ka tam procentam, kas no publiskā finansējuma patlaban tiek novirzīts izglītībai, ir jāsaglabājas, arī augot Latvijas tautsaimniecībai.

Jautāts, kā sokas ar skolu tīkla sakārtošanu, Šadurskis laikrakstam stāstījis, ka tad, kad būs izanalizēts pētījums, kurā ietverts racionālākais skolu tīkls, aprēķināts valsts un pašvaldību naudas ietaupījums, norādīts iespējamais algu pieaugums, ministrija sāks sarunas ar pašvaldībām.

Pirmais sarunu raunds ar pašvaldībām esot paredzēts līdz 2018.gada pavasarim. «Cerams, pašvaldības pieņems pārdomātus lēmumus. Un skolu tīkla sakārtošanas process varētu sākties 2018.gada septembrī un turpināties vairāku gadu garumā,» paudis Šadurskis.

Atgriežoties pie skolu tīkla pētījuma, ministrs klāstījis, ka tas būs divās daļās - pirmā daļa būs pieejama šā gada pavasarī, otrā - rudenī. «Gatavajā modelī būs jāieliek vēl aktuālā informācija par skolēnu skaitu, un skolu tīkla optimizācijas plāns būs gatavs,» sacījis Šadurskis.

Skolu tīkla sakārtošanā būtiskas esot arī iesāktās diskusijas starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldībām par sadarbības teritoriju izveidi. «Ja mēs nonākam pie 29 teritorijām, tad katra no tām jau diezgan veiksmīgi var pilnvērtīgi sakārtot savā pārziņā esošo mācību iestāžu tīklu,» norādījis ministrs.

Aizbildinoties ar vēl nepabeigto pētījumu, Šadurskis laikrakstam izvairījies atbildēt uz jautājumu, cik skolu varētu skart pārmaiņas. «Es saucu skaitļus tikai tad, kad es par tiem esmu pilnīgi pārliecināts. Publiskajā telpā šobrīd ir spekulācija ar cipariem. Valstī ir vairāk nekā 700 skolu, no tām ap 350 ir vidusskolas. Uzskatu, ka pilsētu vidusskolās ir jābūt vismaz diviem klašu komplektiem, laukos - vienam, kur vidusskolās klasēs ir vismaz 15 skolēnu, pilsētu vidusskolās šim skaitlim jābūt lielākam.»

Ministrs piebildis, ka pārmaiņas neskars sākumskolas, kuru izvietojumā saglabāsies princips, ka tām jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. «Pašreizējais sākumskolu tīkls ir racionāls, bet nosacīti, jo situācija var mainīties, turpinoties tendencei, ka iedzīvotāji pārceļas uz Rīgu, Pierīgu vai citiem attīstības centriem,» atzinis Šadurskis.