Tāpat viņš ir kritisks par mācību gada pagarināšanu.
"Domāju, ka neko no tā viņš nepagūs īstenot. Partneri koalīcijā nobīsies no politiskā trokšņa, ko šādi lēmumi varētu izraisīt," vērtē Ķīlis.
Lēmums par skolu par sešu gadu vecuma tapis jau pirms vairākiem gadiem, un Ķīlis kā ministrs to atsaucis, jo izglītības nozares eksperti teikuši, ka skolas telpas un arī mācīšanās veids nav piemērots sešgadniekiem. "Runa nav par ideju kā tādu, taču to nevar ieviest strauji," min Ķīlis.
Bijušais ministrs arī norāda, ka skolu tīkla sakārtošanai nepieciešamas divas dažādas skolu finansēšanas sistēmas: viena mazajām skolām un cita – pārējām. "Vispirms gan jāsaprot, kuras ir tās mazās skolas, kas noteikti jāsaglabā – vai nu tāpēc, ka tā ir stratēģiski svarīgā vietā, vai tāpēc, ka cita skola pārāk tālu, vai tāpēc, ka tur ir augsta izglītības kvalitāte, vai kas cits īpašs. Ja skola ir vajadzīga, bet kvalitātes tur nav, ir pastiprināti jāstrādā, lai šī kvalitāte būtu," viņš klāsta.
Jau vēstīts, ka 2018./2019.mācību gadā plānots ieviest obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma.
Šāda iecere ir paredzēta valdības deklarācijā un rīcības plānā.